Maksimilians II
Maximilian II. |
|---|
![]() |
|
|
|
|
|
Bohēmijas karalis |
|
|
Amatā
1562. gada 20. septembris — 1576. gada 12. oktobris
(kronēts 1562. gada 20. septembrī, Prāgā) |
| Priekštecis |
Ferdinands I Hābsburgs |
|---|
| Pēctecis |
Rūdolfs II Hābsburgs |
|---|
|
|
|
Ungārijas un Horvātijas karalis |
|
|
Amatā
1563. gada 8. septembris — 1576. gada 12. oktobris
(kronēts 1563. gada 8. septembrī, Presburgā) |
| Priekštecis |
Ferdinands I Hābsburgs |
|---|
| Pēctecis |
Rūdolfs II Hābsburgs |
|---|
|
|
|
Romiešu karalis (Romanorum Rex) |
|
|
Amatā
1562. gada 28. novembris — 1576. gada 12. oktobris
(kronēts 1562. gada 28. novembrī, Frankfurtē) |
| Priekštecis |
Ferdinands I Hābsburgs |
|---|
| Pēctecis |
Rūdolfs II Hābsburgs |
|---|
|
|
|
Svētās Romas impērijas ķeizars, Austrijas lielhercogs |
|
|
Amatā
1564. gada 25. jūlijs — 1576. gada 12. oktobris |
| Priekštecis |
Ferdinands I Hābsburgs |
|---|
| Pēctecis |
Rūdolfs II Hābsburgs |
|---|
|
|
|
| Dzimšanas dati |
1527. gada 31. jūlijā
Vīne, Austrijas erchercogiste (tagad  Austrija) |
|---|
| Miršanas dati |
1576. gada 12. oktobrī
Rēgensburga, Rēgensburgas bīskapija (tagad  Vācija) |
|---|
| Apglabāts |
Sv. Vita katedrāle (Katedrála svatého Víta, Václava a Vojtěcha), Prāga,  Čehija |
|---|
| Dinastija |
Hābsburgi |
|---|
| Tēvs |
Ferdinands I Hābsburgs |
|---|
| Māte |
Bohēmijas un Ungārijas Anna (Anna von Böhmen und Ungarn, Jagellonu dinastija) |
|---|
| Dzīvesbiedrs(-e) |
Spānijas Marija (Maria von Spanien, Hābsburgu dinastija) |
|---|
| Bērni |
Austrijas Anna; Rūdolfs II Hābsburgs; Ernests Hābsburgs; Austrijas Elizabete, Matiāss Hābsburgs; Maksimiliāns III Hābsburgs; Albrehts VII Hābsburgs |
|---|
| Reliģija |
kristietība |
|---|
Maksimiliāns II (vācu: Maximilian II., čehu: Maxmilián II., ungāru: I. Miksa, horvātu: Maksimilijan II.; dzimis 1527. gada 31. jūlijā, miris 1576. gada 12. oktobrī) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas ķeizars no 1564. gada līdz savai nāvei, kā arī Bohēmijas, Ungārijas, Horvātijas karalis un Austrijas lielhercogs.
Dzīvesgājums
Dzimis Vīnē, jaunību pavadīja Spānijā. Guva pieredzi militārā jomā, kad viņa tēvocis ķeizars Kārlis V 1544. gadā karoja pret Franciju, kā arī Šmalkaldenes līgas karā no 1546. līdz 1547. gadam. 1548. gadā Maksimiliāns apprecējās ar savu māsīcu Mariju, Kārļa V meitu. Kārlis V vēlējās, lai par ķeizaru kļūtu viņa dēls Filips Hābsburgs (vēlākais Spānijas karalis), tomēr pēc Kārļa nāves par ķeizaru ievēlēja Kārļa brāli Ferdinandu I — Maksimiliāna tēvu. Pēc tēva nāves viņa troņus mantoja Maksimiliāns II.
Politiski Maksimiliāns valdīšanas laikā lavierēja starp katoļu un protestantu nometnēm. Laulībā Maksimiliānam piedzima deviņi dēli un sešas meitas. Trīs no dēliem paši kļuva par Svētās Romas imperatoriem, bet divas meitas — par karalienēm (Spānijā un Francijā). 1575. gadā daļa Žečpospolitas augstmaņu Maksimiliānu ievēlēja par Polijas karali opozīcijā pret Stefanu Batoriju. Miris 1527. gadā, gatavojoties iebrukumam Polijā. Maksimiliāna II laikā tika sākta Šēnbrunnas pils celtniecība.
Ārējās saites
.svg){kind=small}
