Dažādie Lunšanas kultūras centru apgabaliLunšanas kultūrai raksturīgās māla krūzes
Lunšanas kultūra ir vēlīnā neolīta laikmeta kultūra, kas pastāvēja no aptuveni 3000. līdz 2200. g.p.m.ē tagadējās Ķīnas teritorijā. Lunšanas kultūra izveidojās pēc Jangšao kultūras. Tās paliekas atklāja 1928. gadā. Lunšanas kultūra radīja bāzi turpmākajai Ķīnas civilizācijai un pirmajām dinastijām - Sja, Šan, Džou - bronzas trauku apstrādei, ieročiem, rituāliem un hieroglifiem.
Ap 3000. g.p.m.ē. dažādo Ķīnas neolīta kultūru vidū notika apmaiņa ar precēm un kultūras paražām. Centrālajos līdzenumos, mūsdienu Dzjansu un Šaņdunas provincēs radās Lunšanas kultūra. Papildus prosai tika audzēti arī rīsi. Uzturā patērēja cūkas, suņus, aitas un vistas. Attīstījās ļoti smalka māla keramika un nefrīta apstrāde. Atklāti arī pirmie kapara un bronzas priekšmeti. Spriežot pēc atklātajām paliekām, šajā laikā bija izplatīta karadarbība, un bija izveidojusies hierarhiska sabiedrība.[1]
Lunšanas kultūru raksturo virkne pazīmju: 1. piktogrammas, kas varētu būt hieroglifu aizsākumi, 2. ģimeņu klani, 3. senču kults, kurā pielūdz bagātākos senčus, 4. herarhiska sabiedrība ciematos, 5. blietētas zemes pamatu un aizsargsienu veidošana, 6. īpaši māla keramikas stili, 7. bronzas apstrādes pirmsākumi, 8. dzeršanas un dzīru rituāli, 9. cilvēku upurēšana, 10. aktīvas tirdzniecības un militārās saites ar kaimiņu reģioniem.[2]
