Sākotnēji Latvija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 medaļas (2 sudraba un 2 bronzas), ierindojoties 23. vietā medaļu kopvērtējumā.[4] Sudraba medaļas izcīnīja skeletonists Martins Dukurs un bobsleja četrinieks ar pilotu Oskaru Melbārdi.[5] Bronzas medaļu izcīnīja kamaniņu sportisti Andris Šics un Juris Šics, kuriem šī bija otrā olimpisko spēļu medaļa pēc 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnītās sudraba medaļas.[6] Tāpat bronzas medaļu kamaniņu braukšanā izcīnīja Latvijas komanda stafetē (šī bija pirmā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad notika sacensības šajā disciplīnā), Latvijas komandā startēja: Elīza Tīruma, Mārtiņš Rubenis (otrā olimpisko spēļu bronzas medaļa karjerā pēc individuāli izcīnītās medaļas 2006. gadā Turīnā) un Andris Šics un Juris Šics.
Saistībā ar apsūdzību dopinga provju viltošanā 2017. gada novembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma lēmumu atņemt 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas vairākiem Krievijas sportistiem, līdz ar to medaļu sadalījums mainījās.[7][8] Pēc medaļu atņemšanas dopingā sodītajiem sportistiem Oskara Melbārža pilotētā bobsleja ekipāža saņēma zelta medaļu.[9] Savukārt bronzas medaļu ieguva bobsleja divnieks Oskars Melbārdis un Daumants Dreiškens.[10] Bobslejistiem olimpiskās medaļas tika pasniegtas 2020. gada 15. februārī, Siguldā. Līdz ar to Latvija olimpisko medaļu kopvērtējumā pacēlās uz 19/20. vietu, to dalot ar Lielbritāniju. Skeletonā saistībā ar Aleksandra Tretjakova diskvalifikāciju Martins Dukurs ir atzīts par olimpisko čempionu,[8] bet viņa brālis Tomass Dukurs līdz ar to saņems bronzas medaļu. Tā kā medaļas oficiāli vēl nav pasniegtas, tad šobrīd vēl netiek ieskaitītas Latvijas olimpisko medaļu klāstā.
Latvijas izlases hokejistam Vitālijam Pavlovam veiktajās dopinga analīzēs tika konstatēts metilheksānamīns.[11] Par šo pārkāpumu sportists tika diskvalificēts uz pusotru gadu.[12] Pozitīvas dopinga analīzes bija arī citam Latvijas hokejistam Ralfam Freibergam,[13] kurš tika diskvalificēts no olimpiskajām spēlēm.[14]
Sacensībām ātrslidošanā no Latvijas kvalificējās viens latviešu sportists: Haralds Silovs. Viņš sākotnēji kvalificējās 1000 m, 1500 m un 5000 m distancēs, bet 500 m distancē viņš atradās starp rezervistiem, tomēr vēlāk tika pie starta arī šajā distancē,[17] tāpat viņš izlēma nestartēt 5000 m distancē.[18] 500 m distance bija arī viņa pirmais starts Soču olimpiskajās spēlēs, kurā divu slidojumu summā tika ieņemta 37. vieta.[19] Nākamais starts latvietim bija 1000 m distancē, kur tika ieņemta 24. vieta.[20] Savā pēdējā startā 1500 m distancē izcīnīja 14. vietu.[21]
Sacensībām biatlonā no Latvijas kvalificējās divi latviešu sportisti: Andrejs Rastorgujevs un Žanna Juškāne. Abiem sportistiem šīs ir otrās Olimpiskās spēles. Kā pirmais startēja Rastorgujevs, kas 15 km sprintā, pieļaujot vienu kļūdu šaušanā, izcīnīja 17. vietu, kas bija sportista labākais sasniegums Olimpiskajās spēlēs līdz tam, tādējādi kvalificējoties startam iedzīšanā.[22] Nākamajā dienā 10 km sprintā startēja Juškāne, kas ar sešām kļūdām šaušanā (lielākais kļūdu skaits starp dalībniecēm) ieņēma 79. vietu un iedzīšanai nekvalificējās.[23] Iedzīšanas sacensībās vīriešiem Rastorgujevs izcīnīja 9. vietu ar 1 kļūdu šaušanā, kas sacensību brīdī bija augstākais Latvijas sportistu sasniegums Soču olimpiskajās spēlēs.[24][25] 9. vieta ir arī viena no augstākajām Latvijas sportistu izcīnītajām vietām olimpisko spēļu biatlona sacensībās. 15 km individuālajā distancē Juškāne izstājās veselības problēmu dēļ[26] pēc trešās šaušanas, līdz kurai bija sapelnījusi 6 soda minūtes.[27] 20 km klasika bija Rastorgujeva neveiksmīgākais starts, kur ar trim kļūdām šaušanā tika ieņemta 33. vieta. Latvietis startēja arī masu startā, kas gan vairākas reizes tika pārcelts slikto laikapstākļu dēļ. Tajā Rastorgujevs ieņēma 14. vietu, veicot arī trīs soda apļus.
Sacensībām distanču slēpošanā no Latvijas kvalificējās trīs latviešu sportisti: divi vīrieši (Arvis Liepiņš un Jānis Paipals) un viena sieviete (Inga Dauškāne). Kā pirmais startēja Liepiņš, kas 30 km skiatlona distancē ierindojās 66. vietā. Sprintā startēja visi trīs Latvijas sportisti, tomēr neviens nepārvarēja sacensību pirmo kārtu, augstāko rezultātu sasniedza Dauškāne, kas ierindojās 59. vietā. Liepiņš 15 km klasikā izcīnīja 73. vietu un Paipals izstājās,[31] savukārt Dauškāne 10 km klasikā ieņēma 65. vietu.[32]
Dalība 2014. gada olimpiskajās spēlēs Latvijas hokeja izlasei bija veiksmīgākais olimpiskais turnīrs tās pastāvēšanas vēsturē. Lai gan apakšgrupu spēlēs komanda piedzīvoja trīs zaudējumus, kvalifikācijas spēlē izlase ar 3—1 pārspēja Šveices valstvienību, savukārt ceturtdaļfinālā saspringtā cīņā ar tikai 1—2 piekāpās vēlākajai turnīra uzvarētājai Kanādai, tādējādi izcīnot līdz šim augstāko 8. vietu. Par rezultatīvāko Latvijas izlases spēlētāju kļuva Lauris Dārziņš, kurš piecās spēlēs guva četrus vārtus un izdarīja vienu rezultatīvu piespēli, savukārt plašu uzmanību izpelnījās abi izlases vārtsargi Edgars Masaļskis un Kristers Gudļevskis, Masaļskis turnīru noslēdza ar vidēji 94,6 procentiem atvairītu metienu, savukārt Gudļevskis ceturtdaļfināla spēlē atvairīja 55 no 57 Kanādas izlases metieniem.
Sacensībām kalnu slēpošanā no Latvijas kvalificējās pieci latviešu sportisti: trīs vīrieši un divas sievietes. Kā pirmais startēja Roberts Rode, kas izcīnīja 47. vietu nobrauciena disciplīnā.[37]Agnese Āboltiņa supergigantā izcīnīja 31. vietu, paliekot pēdējā vietā starp finišējušajām sportistēm.[38]
Sacensībām kamaniņu braukšanā no Latvijas kvalificējās deviņi latviešu sportisti: trīs vīriešu vieninieku sacensībās, divas sportistes sieviešu vieniniekos un četri sportisti vīriešu divniekos. Sacensībās startē arī pēdējo divu ziemas olimpisko spēļu Latvijas medaļnieki: Mārtiņš Rubenis (bronza vieniniekos 2006. gadā Turīnā) un brāļi Andris un Juris Šici (sudrabs divniekos2010. gadā Vankūverā). Rubenim šīs ir piektās Olimpiskās spēles, kas ir viens no labākajiem rādītājiem Latvijas Olimpisko spēļu vēsturē.
Pirmie startēja vīrieši, augstāko vietu četru braucienu summā izcīnīja Rubenis (10. vieta), Inārs Kivlenieks ieņēma 16. vietu un Kristaps Mauriņš — 21. vietu.[39] Nākamās startēja sievietes: Elīza Tīruma izcīnīja 12. vietu, savukārt Ulla Zirne — 18. vietu.[40] 12. februārī notika sacensības vīriešu divniekiem. Brāļi Andris un Juris Šici otrās Olimpiskās spēles pēc kārtas izcīnīja medaļu (šoreiz bronzu), savukārt Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš izcīnīja 10. vietu.[6] Nākamajā dienā notika komandu stafete (pirmoreiz Olimpisko spēļu vēsturē). Latvijas komandā startē Elīza Tīruma, Mārtiņš Rubenis un Andris Šics/Juris Šics. Arī šajā disciplīnā tika izcīnīta bronzas medaļa.[41]
Sacensībām skeletonā kvalificējās trīs latviešu sportisti: divi vīrieši (Martins Dukurs, Tomass Dukurs) un viena sieviete (Lelde Priedulēna). M. Dukurs ir 2010. gada Vankūveras ziemas olimpisko spēļu sudraba medaļas laureāts, viņš arī britu laikraksta The Daily Telegraph vērtējumā tika iekļauts desmit potenciālo Olimpisko spēļu zvaigžņu sarakstā.[42] Priedulēna četru braucienu summā izcīnīja dalītu 14.—15. vietu.[43] Vīriešu sacensībās Martins Dukurs otrajās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas izcīnīja sudraba medaļu, tāpat Tomass Dukurs otro reizi pēc kārtas izcīnīja 4. vietu.[44] Martins kļuva par veiksmīgāko Latvijas sportistu ziemas olimpiskajās spēlēs.
Sacensībām šorttrekā no Latvijas kvalificējās viens latviešu sportists: Roberto Puķītis. Viņam šī ir Olimpisko spēļu debija. Sportists kvalificējās vienīgi 1500 m distancei, kurā kopvērtējumā izcīnīja 15. vietu. Distances pirmajā kārtā viņš savā slidojumā izcīnīja 5. vietu, taču tiesneši viņam piešķīra vietu nākamajā kārtā, jo notika sadursme starp latviešu un jāpāņu sportistu. Pusfinālā latvietis savā slidojumā ierindojās 5. vietā un finālam nekvalificējās.[45]