Kālija dihromāts (K2Cr2O7) ir dihromskābes kālija sāls. Tā ir spilgti oranža kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, veidojot oranžu šķīdumu. Kālija dihromāts ir samērā spēcīgs oksidētājs. Tāpat kā visi sešvērtīgā hroma savienojumi, kālija dihromāts ir visai kaitīgs veselībai. Labi šķīst ūdenī, nešķīst spirtā. Kristalizējas triklīnajā singonijā.
Atrašanās dabā
Kālija dihromāts veido retu minerālu — lopesītu.
Iegūšana
Kālija dihromātu rūpnieciski iegūst, 1000 līdz 1300 °C temperatūrā sakausējot kālija karbonātu ar Cr2O3 vai hroma dzelzsrūdu. Laboratorijas vajadzībām kālija dihromātu var iegūt, izgulsnējot to no nātrija dihromāta šķīduma ar KCl[1] (kālija dihromāts ir ūdenī mazāk šķīstošs nekā nātrija dihromāts).
Īpašības
Kālija dihromāts ir oksidētājs, ko izmanto dažādās ķīmiskās reakcijās. Tas iedarbojas maigāk, nekā kālija permanganāts. Spirtus kālija dihromāts vispirms oksidē līdz aldehīdiem, bet permanganāts dod uzreiz karbonskābes. No sekundārajiem spirtiem ar dihromāta palīdzību var iegūt ketonus, piemēram, no mentona — mentolu.[2] Trešējos spirtus kālija dihromāts nespēj oksidēt.
Stipri karsējot, sadalās, izdalot skābekli:
- 4K2Cr2O7 → 4K2CrO4 + 2Cr2O3 + 3O2
Sārmainā vidē oranžsarkanais kālija dihromāta šķīdums kļūst dzeltens, jo veidojas kālija hromāts:
- K2Cr2O7 + K2CO3 → 2K2CrO4 + CO2
Šī reakcija ir apgriezeniska, t.i., skābā vidē no hromāta rodas dihromāts.
Iedarbojoties uz kālija dihromātu ar atdzesētu sērskābi, rodas sarkani hroma(VI) oksīda (CrO3) kristāli:
- K2Cr2O7 + 2H2SO4 → 2CrO3 + 2KHSO4 + H2O
Karstā sērskābē notiek oksidēšanās-reducēšanās reakcija un izdalās skābeklis:
- 2K2Cr2O7 + 8H2SO4 → 2K2SO4 + 2Cr2(SO4)3 + 8H2O + 3O2
Izmantošana
Lieto krāsvielu ražošanā, ādu miecēšanā, sērkociņu ražošanā, pirotehnikā, fotogrāfijā, glezniecībā. Kālija dihromāta šķīdumu sērskābē — hroma maisījumu — lieto laboratorijas trauku mazgāšanai.
Kālija dihromāta sērskābu šķīdumu lieto redzamā un ultravioletā diapazona spektrofotometru pārbaudei.
Atsauces
- ↑ N. Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1978, 364. lpp.
- ↑ L. T. Sandborn, "l-Menthone", Org. Synth.; Coll. Vol. 1: 340