Kvebekas franču valoda (franču: Français québécois, izrunā: [fʁɑ̃sɛ kebekwa]) ir Kanādā dominējošais franču valodas paveids.[2] Tā ir saziņas valoda Kvebekas provincē, ko izmanto ikdienā izglītībā, plašsaziņas līdzekļos un valdībā, savukārt termins "Kanādas franču valoda" apraksta visus Kanādā runātos franču valodas paveidus, ieskaitot Kvebekas, Akadijas, Ņūfaundlendas un citas izloksnes.
Rakstiski Kvebekas franču valoda ir sintaktiski gandrīz identiska standartizētajai franču valodai un tikai nedaudz atšķiras no tās leksikas ziņā. Mutiski gan ir izteiktas sintaktiskas, fonētiskas un leksiskas novirzes no rakstītās valodas.[3] Dažos gadījumos Francijas TV mēdz pievienot subtitrus vai dublēt Kvebekas televīzijas raidījumus, ja tiek lietoti barbarismi, lauku runa un slengs.[4]
Valodas regulators Kvebekā Office québécois de la langue française strādā, lai attīstītu franču valodu un atbalsta noteiktas īpatnības, kas dažkārt var atšķirties no lietojuma ārpus Kvebekas, taču neizslēdzot pēdējo.[5]
Vēsture
Kvebekas franču valodas izcelsme meklējama 17. un 18. gadsimta agrīnās mūsdienu franču valodas reģionālajās paveidos (dialektos), ko sauc arī par klasisko franču valodu, un citās gallu-romāņu valodās, kurās runāja franču kolonisti Jaunfrancijā. Kvebekas franču valoda vai nu attīstījās no šīs valodu bāzes, un tās attīstību ietekmēja koloniālisma periods vai tika ievesta no Parīzes un citām Francijas lielpilsētām kā koiné valoda vai lingua franca kolonistu vidū.[6]
Jaunfrancija
Atšķirībā no valodas Francijā 17. un 18. gadsimtā, franču valoda Jaunfrancijā bija diezgan vienota. Valodā sāka ieviesties aizguvumi no pamatiedzīvotāju valodām, it īpaši vietvārdi, piemēram, Québec, Canada un Hochelaga, kā arī vārdi, kas raksturo floru un faunu, piemēram, atoca (dzērvenes) un achigan (lielmutes asaris)[7]
Upju un okeāna kā galveno transporta ceļu nozīme atstāja savu nospiedumu arī Kvebekas franču valodā.[8]
Britu valdīšana
Līdz ar Lielbritānijas valdīšanas sākšanos 1760. gadā, Kanādas franču valoda kļuva izolēta no Eiropas franču valodas. Tas noveda pie vecāku izrunu saglabāšanas, piemēram, moé, moi vietā un izteicieni un frāzes, kas vēlāk izzuda Francijā. Lai novērstu konfliktus Kvebekā, ar Kvebekas aktu 1774. gadā Kvebekas teritorijā atjaunoja franču valodas oficiālo statusu, kā arī atjaunota katoļticības piekopšanas brīvība un Francijas civillikums. Tas sadusmoja daudzus Trīspadsmit koloniju iedzīvotājus, kuri atbalstīja ASV revolūciju.[9]
19. gadsimta beigas
Pēc Kanādas konfederācijas 1867. gadā, Kvebeka sāka industrializēties, izraisot pilsētu paplašināšanos un palielinot kontaktus starp franciski un angliski runājošajiem. Uzņēmējdarbība Kvebekā, īpaši ar pārējām Kanādas provincēm un Amerikas Savienotajām Valstīm, tika veikta angļu valodā. Arī saziņa ar Kanādas federālo valdību un tās ietvaros notika gandrīz tikai angļu valodā. Šis periods ietvēra strauju imigrācijas pieaugumu no Apvienotās Karalistes, īpaši uz Monreālu, kas pēc savas komerciālās dzīves atgādināja anglofonisku pilsētu, bet saglabāja pārsvarā frankofonu iedzīvotājus. Rezultātā Kvebekas franču valoda sāka aizņemties vārdus gan no Kanādas, gan ASV angļu valodas, lai aizpildītu leksiku tiesību, ražošanas, uzņēmējdarbības un tirdzniecības jomā. Liels skaits frankofonu devās uz ASV, lai meklētu darbu. Kad viņi atgriezās, viņi atnesa sev līdzi jaunus vārdus, kas ņemti no viņu darba pieredzes Jaunanglijas tekstilrūpnīcās un ziemeļu kokmateriālu rūpnīcās.[10]
No 20. gadsimta līdz 1959. gadam
Pirmā pasaules kara laikā lielākā daļa Kvebekas iedzīvotāju pirmo reizi dzīvoja pilsētu teritorijās. Laikmets no šī perioda līdz Morisa Diplesī nāvei 1959. gadā iezīmējās ar masveida provinces modernizāciju. Tieši šajā periodā Kanādā sākās radio un televīzijas apraide franču valodā ar eiropiešu izrunu. Kamēr Kvebekas franču valoda šajā laikā aizņēmās daudzus angļu valodas zīmolu nosaukumus, Kvebekas pirmie modernie terminoloģiskie centieni ietvēra franču valodas leksiku par ledus hokeju, kas ir viens no Kanādas nacionālajiem sporta veidiem. Laikmetu pēc Otrā pasaules kara iezīmēja arī lieli imigrācijas viļņi, kuru imigrantu dzimtā valoda nebija ne franču, ne angļu valoda.
No 1959. līdz 1982. gadam
No Kanādas frankofonu Klusās revolūcijas līdz Franču valodas hartas pieņemšanai, franču valoda Kvebekā piedzīvoja savu ar strādnieku šķiru saistīto izlokšņu validācijas periodu, kamēr pieauga lasītprasmi un universitātēs izglītoto frankofonu īpatsvars. Likumi par franču valodas statusu tika pieņemti gan federālā, gan provinču līmenī.[11] Tika izveidots valodas regulators Office québécois de la langue française, lai tam būtu būtiska atbalsta loma valodas attīstībā. Ontārio 20. gadsimta 60. gados tika uzceltas pirmās franču valodas publiskās vidusskolas, taču ne bez konfrontācijām.
Atsauces
Ārējās saites
