Kompjeņas pamiers (1918)

Koordinātas: 49°25′39″N 2°54′23″E / 49.4275°N 2.906389°E / 49.4275; 2.906389

Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.

1918. gada 29. septembrī Vācijas Impērijas ģenerālštābs informēja ķeizaru Vilhelmu II, ka vācu karaspēks vairs nav spējīgs karot Rietumu frontē. Oktobrī aizsākās sarunas par pamiera noslēgšanu, kā rezultātā 1918. gada 11. novembrī pulksten 05.11 franču maršala Ferdinanda Foša dzelzceļa vagonā, kas tobrīd atradās Kompjeņas mežā (Francija), noslēdza Kompjeņas pamieru. Tas stājās spēkā tajā pašā dienā pulksten 11.00, iezīmējot Antantes spēku uzvaru un vāciešu zaudējumu, tomēr tehniski tas nebija padošanās akts. Pamiers primāri paredzēja pārtraukt karadarbību, izvest vācu karaspēku no okupētajām teritorijām rietumos, atvelkot to Reinas kreisajā krastā, kā arī atzīt demilitarizētās joslas izveidošanu Reinas labajā krastā. Tāpat noteikumi paredzēja vācu flotes internēšanu, karamateriālu nodošanu u.c. noteikumus. Kopumā pamieru trīs reizes pagarināja līdz 1920. gada 10. janvārim, kad spēkā stājās Versaļas līgums.

Noteikumi

Pamiera pamatnoteikumi:

Karadarbības pārtraukšana sešu stundu laikā pēc pamiera parakstīšanas, tas ir, 11. novembrī pulksten 11 pēcpusdienā.
Tūlītējs sākums un pabeigšana 15 dienu laikā pēc visa Vācijas karaspēka evakuācijas no Francijas, Beļģijas, Luksemburgas un Elzasas-Lotringas.
Tam sekojoša visa vācu karaspēka evakuācija 17 dienu laikā no teritorijas Reinas rietumu krastā, kā arī 30 km rādiusā no tiltiem Reinas labajā krastā Maincas, Koblencas pilsētās. un Ķelne, tam sekojoša šo teritoriju okupācija, ko veic sabiedroto spēki un ASV.
Visa Austrumu frontē esošā vācu karaspēka evakuācija uz Vācijas teritoriju, uz pozīcijām no 1914. gada 1. augusta (šī evakuācija jāveic, kad Antantes valdība uzskatīs, ka šajās teritorijās ir izveidojušies atbilstoši apstākļi).
Brestļitovskas miera līguma ar Krieviju un Bukarestes miera līguma ar Rumāniju izbeigšana.
Lielbritānijas flotes veiktā Vācijas jūras blokādes uzturēšana.
Visu Vācijas flotes zemūdeņu un citu vācu rīcībā esošu kuģu internēšana.
Nodošana labā stāvoklī: 5000 lielgabalu, 25 000 ložmetēju, 3000 mīnmetēju, 1700 lidmašīnu, 5000 lokomotīvju un 150 000 vagonu.

Galvenie dalībnieki

Sabiedrotajiem viss iesaistītais personāls bija militārpersonass. Abi galvenie parakstītāji bija:^[1]

Francijas maršals Ferdinands Fošs, sabiedroto augstākais komandieris
Pirmais jūras lords admirālis Rosslins Vemiss, Lielbritānijas pārstāvis

Citi delegācijas locekļi bija:

Ģenerālis Maksims Veigāns, Foša štāba priekšnieks (vēlāk Francijas virspavēlnieks 1940. gadā)
Kontradmirālis Džordžs Houps, pirmā jūras lorda vietnieks
Kapteinis Džeks Māriots, britu jūras kara flotes virsnieks, Pirmā jūras lorda jūras spēku palīgs

Vācijai četri parakstītāji bija:^[1]