Kaukāza valodas

Kaukāza tautu karte

Kaukāza valodas

Kaukāza valodas ir Kaukāza reģionā lietoto valodu kopums — no ārienes ienākušās valodas un vietējās kaukāziešu valodas, kuru pratēji dažreiz nepārsniedz viena ciema vai apgabala robežas. Kaukāzs ir mājvieta trim vietējo kaukāziešu valodu grupām:

1. Kartvelu valodu (sauktu arī par Dienvidkaukāza) grupai.
2. Ziemeļrietumu Kaukāza (arī Abhāzu-adigu, Rietumkaukāza) grupai.
3. Nahu-dagestāniešu (arī Austrumkaukāza vai Ziemeļaustrumu Kaukāza) grupai.

Reģionā pārstāvētas arī indoeiropiešu, tjurku un semītu valodu grupu valodas.^[1]

Kartvelu valodas

Kartvelu valodu veidošanās

Kartvelu valodu teritorijas

Kartvelu valodas ir:

• Gruzīnu valoda (~4,1 milj. runātāju), ko lieto Gruzijā, un mazāk arī Turcijā, Azerbaidžānā, Krievijā un Irānā. Iekļauj Kartli, Kahetijas un Imeretijas dialektus.
• Mingreļu valoda (~400 000 runātāju), ko lieto Rietumgruzijas līdzenumos un Dienvidaustrumu Abhāzijā.
• Lazu valoda (~150 000 runātāju), ko lieto apgabalā pie Gruzijas robežas ar Turciju.
• Svanu valoda (~30 000 runātāju), ko lieto Gruzijas ziemeļrietumu Svanetijas apgabalā un Augšējā Kodoras ielejā Abhāzijā.

Svanu un mingreļu valodu pratēji sevi uzskata par gruzīniem, un izmanto gruzīnu rakstu valodu. Gruzijā svanu, mingreļu un lazu valodas uzskata par dialektiem. Baznīcas gruzīnu valoda ir sengruzīnu valodas paveids, ko izmanto visu kartvelu valodu pārstāvji. Gruzīnu valoda izmanto Mhedruli alfabētu. Svanu un mingreļu valodām Gruzijā nav sava atšķirīga alfabēta. Mingrelu valodai Abhāzijā ir savs alfabēts. Lazu valoda izmanto latīņu alfabētu.

Ziemeļrietumu Kaukāza valodas

Ziemeļrietumu Kaukāza valodu karte

Abhāzu-Adigu valodu karte

• Čerkesu valoda, ko runātāji ārpus Krievijas parasti uzskata par vienu valodu. Krievijā čerkesu valodu iedala divās valodās: adigu valodā (rietumčerkesu valoda), ~130 000 runātāju Adigejas Republikā un Krasnodaras novadā un kabardiešu valodā (austrumčerkesu valoda, kabardiešu-čerkesu valoda), ~587 000 runātāju Kabarda-Balkārijā un Karačajā-Čerkesijā. Abu valodu rakstībā izmanto kirilicu. Ārpus Krievijas robežām parasti izmanto latīņu alfabētu.
• Abhāzu valoda (~125 000 runātāju) ar diviem dialektiem — Abžuju un Bzibu. Citu dialektu pārstāvji savulaik aizbēga uz Osmaņu impēriju.
• Abazīnu valoda, ko lieto ap 49 800 cilvēku Karačajā-Čerkesijā. Ašhara, ko uzskata par abaīnu dialektu, ir saprotama abhāzu valodas pratējiem. Tapantu dialekts ir ievērojami atšķirīgāks.
• Ubihu valoda ir izmirusi valoda, ko vēsturiski lietoja Soču reģionā, taču Kaukāza kara beigās lielākā daļa ubihu valodas pratēju aizbēga uz Osmaņu impēriju un sāka lietot citus čerkesu dialektus. Pēdējais ubihu valodas pratējs nomira 1992. gadā.

Nahu-dagestāniešu valodas

Ziemeļaustrumu Kaukāza valodas

Nahu-dagestāniešu valodu koks

Valodu grupu veido seši atzari, kas galvenokārt izplatītas Ziemeļkaukāza austrumos (Ingušijā, Čečenijā, Dagestānā), tāpēc tās dažreiz sauc arī par Austrumkaukāza valodām. Valodu grupā ir daudz nelielu valodiņu un dialektu, ko dažkārt lieto tikai daži simti cilvēku, taču nahu-dagestāniešu valodu pratēju kopskaits ir tuvu 6 miljoniem.

• Nahu valodas. Čečenu valoda (~1,3 miljoni runātāju) un ingušu valoda (~320 000 runātāju) veido veinahu valodu grupu. Abas valodas rakstībā izmanto kirilicu. Pie veinahu grupas pieder arī aptuveni 500 batsbi valodas pratēju Gruzijas ziemeļos, kas sevi uzskata par gruzīniem un šai valodai rakstības nav.

Padomju Savienībā avāru, andu un cezu tautu valodas grupēja kopā, un visus valodu lietotājus sauca par avāriem.

• Avāru valoda, ko prot ap 693 000 cilvēku Dagestānas dienvidrietumos un vidienē, kā arī Azerbaidžānas ziemeļos. Valodai ir vairāki dialekti, ko var uzskatīt par atsevišķām valodām.
• Andu valodu grupā ietilpst andu valoda (~22,500 runātāju), botlihu valoda (~7400 runātāji), godoberi valoda (~3200 runātāji), karatas valoda (~11 000 runātāju), tukitas valoda (~1300 runātāji), kas tiek uzskatīta par karatas valodas dialektu, ziemeļakvahu valoda (~9500 runātāji), dienvidakvahu valoda (~8000 runātāju), bagvalas valoda (~5500 runātāji), tindi valoda (~9300 runātāji), čamalas valdoa (~9600 runātāji). Tindi un bagvalas valodas ir savstarpēji tuvas, tāpat arī botlihu un godoberi valodas.

Cezu valodas izplatītas uz dienvidiem no Andu valodu apgabala, Andi Kojsu upes reģionā.

• Cezu valoda (~12 300 runātāji), Hvarši valoda (~2200 runātāji), hinuhu valoda (~450 runātāju), bežti valoda (~6500 runātāji), hunzibu valoda (~1000 runātāji). Cezu valodas sagadas dialekts (~700 runātāju) ir pietiekami atšķirīgs, lai to varētu uzskatīt par atsevišķu valodu.

Dargīnu valodas izplatītas Dagestānas vidienē, un tās senāk uzskatīja par vienas dargīnu valodas dialektiem. Ziemeļdargīnu valoda (~133 000 runātāju), mugīnu valoda (~34 500 runātāji), čudaharu valoda (~30 500 runātāji), kaitagu valoda (~23 600 runātāji), šari valoda (~1200 runātāji), tanti vai arī dienvidrietumu dargīnu valoda (~13 700 runātāji), usiša-butri valoda (~7600 runātāji), kubači-ašti valoda (~6200 runātāji), gapšima valoda (~2300 runātāji), čiragu valoda (~2000 runātāji), sanži-itsari valoda (~2000 runātāji), mehebu valoda (~800 runātāji) un amuzgi-širi valoda (~200—400 runātāji). Visi šo valodu lietotāji prot arī standarta izloksni, kas tuvāka ziemeļdargīnu valodas akušas un urahi dialektiem. Dienvidos standarta izloksni lieto mazāk. Mehebi dzīvo avāru un laku rajonos, skolās mācās avāru valodu. Čiragu valoda atrodas dziļi dienvidos un ir visatšķirīgākā. Laku valodu prot ap 146 000 cilvēku uz rietumiem no dargīnu valodas rajona. Iespējams, tā ir radniecīga dargīnu valodai, un tai nav izteiktu dialektu.

Lezgīnu valodās izplatītas Dagestānas dienvidaustrumos un Azerbaidžānas ziemeļos.

• Austrumlezgīnu valodu grupu veido lezgīnu valoda (~546 000 runātāju), tabasaranu valoda (~117 000 runātāju), agulu valoda (~27 000 runātāju).
• Rietumlezgīnu valodu grupu veido rutulu lietotā rutulu valoda (~60 000 runātāju) un cahuru valoda (~20 000 runātāju).
• Dienvidlezgīnu valodu grupu veido buduhu valoda (~200 runātāju) un krizu valoda (~4400 runātāju).
• Arči grupu veido arči valoda (~1500 runātāju) un udi grupu veido udi valoda (~4900 runātāju). Udi valoda ir viena no pirmajām dokumentētajām šīs grupas valodām, un vai nu ir radniecīga vai cēlusies no Kaukāza albāņu valodas.
• Hinalugu valoda, ko prot ap 2200 cilvēku Azerbaidžānas ziemeļos, varbūt attāli radniecīga lezgīnu valodām, vai arī no tām ievērojami aizguvusi.

Indoeiropiešu valodas

• Slāvu valodas. Krievu valoda ir reģionā visplašāk lietotā valoda, vai nu kā dzimtā, vai kā saziņas valoda starp atšķirīgo valodu pratējiem. Tā visvairāk izplatīta pilsētās, kur daudziem pratējiem kļuvusi par ikdienas valodu. Ukraiņu valodas pratēji visvairāk sastopami Krasnodaras novadā.
• Irāņu valodas pārstāv Ziemeļrietumu irāņu valodas grupas pārstāve — ziemeļkurdu valoda, ko prot ap 60 000 cilvēku Armēnijā, Azerbaidžānā un Adigejā. Armēnijā jazīdi savu kurdu valodas dialektu uzskata par atsevišķu valodu, bet Krievijā tās uzskata par vienu valodu. Tališu valoda, ko prot ap 77 400 cilvēku Azerbaidžānas dienvidaustrumos un Irānas pierobežā. Dienvidrietumu irāņu valodu grupu pārstāv tatu valoda, ko prot ap 26 600 cilvēku — islāmticīgie tati Azerbaidžānas ziemeļaustrumos un Baku, kā arī kalnu ebreji, kuru nelielās kopienas izkaisītas reģionā uz Izraēlā, un gandrīz izzudušie kristiešu tati, kas no Azerbaidžanas pārcēlušies uz Armēniju vai Krieviju. Ziemeļaustrumu irāņu valodas pārstāv osetīnu valoda, ko prot ap 526 000 cilvēku Ziemeļosetijā-Alānijā un Dienvidosetijā. Osetīnu valodai ir divi dialekti — ironu un digoru.
• Hellēņu valodas pārstāv Pontas grieķu valoda, ko prot aptveni 30 000—40 000 cilvēku Gruzijas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, Abhāzijā un Armēnijā. Liela daļa valodas pratēju ir emigrējuši uz Grieķiju vai Krieviju. Kapodokijas grieķu valodu lietoja Kapadokijā. Turcijas neatkarības kara beigās daļa no šejienes grieķiem aizbēga uz Gruziju, kur saglabājušās nelielas grieķvalodīgo kopienas.
• Indoāriešu valodas pārstāv čigānu valoda, ko prot ap 34 000 cilvēku, kas izkaisīti pa Ziemeļkaukāzu un Gruziju. Čigānu valodai radniecīga ir domari valoda, ko lieto nelielas grupas Azerbaidžānā. Lomavrens (~50 runātāju) ir gandrīz izzudusi lomu valoda, ko lietoja Armēnijā, Gruzijas dienvidos un Turcijas ziemeļaustrumos. Tā ir saglabājusi daudzus indoāriešu vārdus, bet tās gramatiskā struktūra pilnībā balstās armēņu valodā.
• Armēņu valodu grupu pārstāv vairāki dialekti, kurus parasti uzskata par vienu valodu, lai arī daži no dialektiem nav savstarpēji saprotami. Austrumarmēņu valoda, ko prot ap 3,6 miljoni cilvēku, ir pamatvaloda Armēnijā un Kalnu Karabahā, lai arī Karabahā tiek lietots atšķirīgs Artsahas dialekts. Austrumarmēņu valodu lieto arī Gruzijā un Irānā. Rietumarmēņu valodu lieto Turcijā un plašajā armēņu diasporā pārējā pasaulē. Ziemeļkaukāzā pastāv divi Rietumarmēņu valodas zari: Nor-Nahičevanas armēņu valodu lieto Rostovas apgabalā dzīvojošie Krimas armēņu pēcteči. Hamšen armēņu valodu lieto kristieši Abhāzijā un Krasnodaras apgabalā, kā arī musulmaņi Turcijas ziemeļaustrumos, kas gan sevi neuzskata par armēņiem.

Altajiešu valodas

Altajiešu valodas reģionā pārstāv dažādas tjurku valodas, kas plaši izplatītas Azerbaidžānā un Dagestānā. Turku valodu (~85 000 runātāju) lieto galvenokārt Meshetijas turki Gruzijas dienvidos. Azerbaidžāņu valodu prot ap 9 miljoni cilvēku Azerbaidžānā un Dagestānas pierobežā. Kumiku valodu prot ap 403 000 cilvēku Dagestānas zemienes līdzenumos. Karačaju un balkāru valoda (~310 000 runātāji) ir divu etnisko grupu karačaji un balkāri valoda, kas apdzīvo Karačajas-Čerkesijas un Kabardas-Balkārijas kalnu rajonus. Nogaju valoda (~73 000 runātāji) izplatīta Ziemeļkaukāzā, galvenokārt Dagestānas ziemeļaustrumos un Karačaja-Čerkesijā.

Semītu valodas

Reģionā dzīvo arī vairāku nelielu Ziemeļaustrumu jaunaramiešu valodu pārstāvju grupas, ko veido nelielas aramiešu un ebreju grupas.^[1]

Rakstība

No visām Kaukāza valodām mazāk nekā 30 ir sava rakstība. Gruzīnu un armēņu valodām ir savi seni alfabēti. Lezgīnu grupas izmirušajai udi valodai Viduslaikos bija sava rakstība, kas tagad izzudusi. Avāru valodā dažreiz tika izmantota arābu rakstība. Pārējām valodām rakstība tika ieviesta 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā uz kirilicas vai latīņu alfabētu pamata. Piemēram, abhāzu alfabētu 1862. gadā izveidoja uz kirilicas pamata. 1926. gadā to mainīja uz latīņu alfabētu. No 1938. līdz 1954. gadam abhāzu valodai izmantoja gruzīnu alfabētu, bet 1954. gadā atsāka lietot uz kirilicas pamata veidotu rakstību.

Atsauces

1. The Oxford Handbook of Languages of the Caucasus