Kaukāza operācija

Kaukāza fronte
	Daļa no Karadarbība Tuvajos Austrumos (I. pasaules karš)
	; Krievijas karaspēka ieņemtā teritorija, 1917. gada septembrī
Datums	1914. gada 24. oktobris – 1918. gada 30. oktobris
Vieta	Anatolijas austrumi
Iznākums	Brestļitovskas miera līgums, Batumi miera līgums
Teritoriālās; izmaiņas	Osmaņu impērijas sadalīšana
Karotāji
Osmaņu impērija; Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika; Ziemeļkaukāza kalnu republika	Krievijas Impērija; Armēnijas Demokrātiskā Republika; Centrālkaspijas diktatūra; Baku komūna; Lielbritānijas impērija; Gruzijas Demokrātiskā Republika
Komandieri un līderi
Envers pašā; Vehips pašā; Kerims pašā; Kemals pašā; Kazims Karabekirs; Kress fon Kressenšteins	Ilarions Voroncovs-Daškovs; Nikolajs Judeņičs; Andraniks Ozanians; Drastamats Kanajans; Garegins Njdehs; Movsess Silikjans; Stepans Šahumjans; Laionels Danstervils
Spēks
• 3. armija; • 2. armija; • Kaukāza Islāma armija	• Krievijas Kaukāza armija; • Atsevišķā Armēņu brīvprātīgo vienības; • Danstera karaspēks; •Centrālkaspijas diktatūras Armēņu neregulārais karaspēks

Kaukāza operācija apzīmē karadarbību Kaukāza frontē (krievu: Кавказский фронт, turku: Kafkasya Cephesi), Pirmā pasaules kara laikā starp Krievijas Impērijas un Osmaņu impērijas armijām. Krievijas militārajā vēsturē Kaukāzu uzskata par atsevišķu fronti, tāpēc nelieto apzīmējumu "operācija", jo karadarbība 3 gadus notika plašā teritorijā, un ietvēra virkni kara operāciju. Savukārt Rietumu vēsturnieki to uzskata par atsevišķu operāciju Pirmā pasaules kara Tuvo Austrumu karadarbības zonā.

1914. gada 29. oktobrī Vācijas Impērijas karakuģi zem Osmaņu karoga apšaudīja Krievijas Melnās jūras ostas pilsētas Odesu, Teodosiju, Novorosijsku. Reaģējot uz to, 2. novembrī Krievijas Impērija pieteica karu Osmaņu impērijai.

Krievijas armija atbalstīja un sadarbojās ar armēņu partizāniem, kas jau kopš 1914. gada septembra darbojās vēsturiskajās Rietumarmēnijas teritorijās. 1915. gada sākumā armēņi aktīvi darbojās Vana ezera un Erzurumas apkārtnē. Cerot saņemt Krievijas tiešu militāro palīdzību, 1915. gada 13.-14. aprīlī armēņi padzina turkus no Vanas un izveidoja barikādes pilsētā. Armēņi Vanu noturēja četras nedēļas. Armēņu apspiešanai iesaistīja turku armijas vienības un kurdu bruņotās vienības. Abas puses gūstekņus neņēma un veica civiliedzīvotāju slaktiņus. Novēloti, taču krievu armija 18. maijā sasniedza un ieņēma Vanu, kas armēņu-turku cīņās bija gandrīz pilnīgi nopostīta. 1915. gada augustā turki atguva Vanu, nogalinot 50 000 armēņu. Vanas sacelšanās bija viens no notikumiem, kas aizsāka osmaņu īstenoto armēņu genocīdu.^[1]

Karadarbība Kaukāzā un Mezopotāmijā
Krievijas ieņemtās teritorijas līdz 1917.
Turku pretuzbrukums, 1918

1914. gada decembra - 1915. gada janvāra Sarikamiškas operācijā (Сарыкамышская операция) Krievijas Kaukāza frontes armija apturēja osmaņu armijas uzbrukumu Karsas virzienā.
1915. gada 23. augustā, pēc katastrofālās Lielās atkāpšanās Austumu frontē, par Kaukāza frontes komandieri imperators Nikolajs II iecēla no armijas virspavēlnieka amata atcelto lielkņazu Nikolaju Nokolajeviču.
1915. gada jūlijā smagas kaujas Vana ezera apkaimē - t.s. Alaškertas operācija (Алашкертская операция), kurā osmaņu uzbrukums tika apturēts, taču Krievija zaudēja daļu iepriekš ieņemto zemju.
1917. gadā Krievijas karaspēks iebruka dziļi osmaņu teritorijā, ieņemot Erzurumu, Vanu un Trabzonu.

Krievijas karaspēka virzību Kaukāza frontē apturēja 1917. gada Krievijas revolūcija un revolucionārā sabrukuma skarto impērijas karaspēku frontē 1918. gada sākumā nomainīja Aizkaukāza Komisariāta veidotās gruzīnu un Armēņu brīvprātīgo vienības un Armēņu neregulārais karaspēks, kuru veidošanā un komandēšanā piedalījās pulkvedis Voldemārs Ozols.

Osmaņu impērija kopā ar Vācijas Impēriju parakstīja Brestļitovskas miera līgumu ar Padomju Krieviju, kura atzina Osmaņu varu Ardahanā, Karsā un Batumi. Vēlāk tika pārtraukts arī īslaicīgais karš starp Osmaņu impēriju un Aizkaukāza Demokrātisko Federatīvo Republiku un noslēgts Batumi miera līgums ar jaunajām Aizkaukāza republikām. Šis līgums zaudēja savu spēku, kad Osmaņu impērija, parakstot Mudrosas pamieru, atzina savu sakāvi Pirmajā pasaules karā.