Kaspars Gerhards (dzimis 1969. gada 7. februārī Jelgavā) ir latviešu ekonomists un politiķis, Nacionālās apvienības biedrs. Bijis augsta ranga ierēdnis (valsts sekretārs) un dažādu nozaru ministrs vairākās valdībās.
Dzīvesgājums
Mācījās Rīgas 1. vidusskolā (1976—1987), studēja ekonomiku Latvijas Universitātē (1987—1993), iestājās studentu korporācijā Lettonia. 1994. gadā apguva vācu valodu Gētes institūtā un 1995. gadā papildinājās Vestfālenes Vilhelma Universitātē Minsterē (Westfälische Wilhelms-Universität Münster).[1]
No 1993. līdz 1995. gadam strādāja Ekonomikas ministrijā par ministra Ojāra Kehra palīgu, vēlāk darbojās "Ekonomistu apvienībā 2010" un Norvēģijas-Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fondā. Laika posmā no 1996. līdz 1999. gadam K. Gerhards bija Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks tautsaimniecības jautājumos. 1999. gadā atgriezās darbā Ekonomikas ministrijā, kur līdz 2007. gadam bija valsts sekretārs.
Politiskā darbība
Latvijas PSR laikā darbojies komjaunatnē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, darbojoties valsts pārvaldē, nav bijis partiju biedrs.
2007. gada 20. decembrī Ekonomikas ministrijas ilggadējo valsts sekretāru Kasparu Gerhardu politiskā apvienība "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" kā partijai nepiederošu cilvēku izvirzīja ekonomikas ministra amatam.[2] Tajā pašā dienā Saeima apstiprināja Ivara Godmaņa vadīto valdību un K. Gerhards kļuva par tās ekonomikas ministru. 2008. gada 7. janvārī Gerhards kļuva par TB/LNNK biedra kandidātu, vēlāk uzņemts partijā.
2009. gada 12. martā K. Gerhards kļuva par satiksmes ministru Valda Dombrovska valdībā (amatā līdz 2010. gadam). 2010. gadā kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības (sarakstā viņš bija otrais numurs Zemgales vēlēšanu apgabalā — tomēr Nacionālā apvienība Zemgales vēlēšanu apgabalā ieguva tikai vienu vietu).
2014. gada novembrī K. Gerhards kļuva par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Laimdotas Straujumas valdībā, amatu saglabāja arī tai sekojošajā Māra Kučinska valdībā.
2017. gadā K. Gerhards paziņoja, ka vēlas samazināt esošo administratīvo vienību skaitu uz 29,[3] definējot šo kā administratīvi-teritoriālās reformas otro posmu, ar mērķi apvienot novadus un samazināt pašvaldību skaitu, kā arī vairākas funkcijas, kuras pašlaik ir dažādām ministrijām, varētu nodot vietvaru rokās, tādējādi mazinot valsts centralizāciju.[4][5]
2019. gada janvārī K. Gerhards tika apstiprināts par zemkopības ministru Krišjāņa Kariņa 1. valdībā. No 2019. gada 19. jūnija līdz 8. jūlijam bija arī kultūras ministra pienākumu izpildītājs,[6] bet no 2021. gada 14. maija līdz 3. jūnijam un no 2022. gada 19. maija līdz 26. maijam — arī ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs.[7][8]
Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts.
Skandāli
2015. gada 7. jūnijā, svētdienā, Gerhards 0,41 promiles reibumā ar dienesta automašīnu Pils laukumā, mēģinot apbraukt dievkalpojuma dalībnieku pūli, uzbrauca uz kājas vienai no tā dalībniecēm. Gerhards kategoriski noliedza, ka būtu lietojis alkoholu, un uzrādītās promiles skaidroja ar pretsaaukstēšanās zāļu lietošanu.[9][10] Latvijas Romas katoļu baznīca Gerhardam pārmeta neiecietību pret dievkalpojuma dalībniekiem un pārvietošanos lielā ātrumā.[11][12] 11. jūnijā Gerhards tikās ar Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvestu un cietušo dalībnieci un atvainojās visiem notikuma dalībniekiem par savu nepacietību, norādot, ka viņam nav bijis nodoms aizskart ticīgo jūtas.[13][14] Valsts policija Gerhardam par negadījumu piesprieda 7 eiro administratīvo sodu.[15]
Atsauces
Ārējās saites
| Latvijas Republikas Ministru kabinets |
|---|
| |
|
.jpg)
