Juris Bārs, arī Georgs Heinrihs Bārs (vācu: Georg Heinrich Baar; dzimis 1808. gada 23. februārī, miris 1879. gada 19. decembrī pēc vecā stila jeb 31. decembrī pēc jaunā stila), bija ārsts un dzejnieks, pirmais latviešu valodnieks. Viņa 1847. gadā ierosinātās izmaiņas latviešu rakstībā ir mūsdienu latviešu valodas ortogrāfijas pamatā.
1840.
gados Juris Bārs aktīvi darbojās Latviešu literārajā biedrībā. Pēc tam, kad mainījās šīs biedrības politiskā ievirze, Juris Bārs, būdams dedzīgs pārvācošanas pretinieks, nonāca opozīcijā un pārtrauca savu valodniecisko darbību. Viņš bija pirmais, kurš aicināja reorganizēt latviešu rakstu valodu. Viņa projekts (publicēts krājumā "Magazin", 1847. gadā) ir mūsdienu latviešu valodas ortogrāfijas pamatā. Jura Bāra ortogrāfijā novērsti "čupu" burti, un patskaņu garums apzīmēts ar svītriņu. Viņš ir pētījis latviešu fonētiku, un pirmais pareizi noteicis skaņu sistēmu, raksturojis lauzto un stiepto intonāciju, izvirzījis šaurā un platā "e" lietošanas nosacījumus. Jura Bāra valodnieciskie darbi ir palīdzējuši Augustam Bīlenšteinam "Lettische Grammatik" ("Latviešu gramatika", 1863. gadā) sagatavošanā.[2]
1862. gadā viņu iecēla par Kuldīgas apriņķa ārstu, šo amatu viņš pildīja līdz 1878. gadam, kad atteicās no ārsta prakses redzes pasliktināšanās dēļ[3] un mira no kakla vēža 1879. gada 19. decembrī.
Apglabāts Kuldīgas Vācu kapos, tagadējos Vecajos kapos, 1985. gadā pie viņa kapa atklāja pieminekli.[3]
Privātā dzīve
Nams Kuldīgā, Baznīcas ielā 20, kur dzīvojis J. Bārs
Laika, kad Juris Bārs strādāja par ārstu Žagarē Kauņas guberņā, viņš apprecējās ar Aleksandru Bīdermani (Igaunijā dzimušu vācieti). Viņiem piedzima seši bērni: 5 meitas un viens dēls, kurš 14 gadu vecumā mira. Kuldīgā Juris Bārs dzīvojis ēkā, kas tagad atrodas Baznīcas ielā 20. Viņa nams bijis kā sabiedriskās dzīves centrs. Juris Bārs bijis viesmīlīgs, inteliģents cilvēks un ar labu humora izjūtu.
Apbalvojumi
1867. gadā viņam piešķīra civildienesta titulpadomnieka pakāpi, 1877. gadā — galma padomnieka (hofrāta) pakāpi.[3]
