NKVD Sevišķās apspriedes spriedums senatora Grota lietā 1942. gada 16. maijā (krieviski).
Dzimis 1888. gada 15. maijā Saikavas pagastā. 1913. gadā beidza Tērbatas Universitātes Juridisko fakultāti.
1913.-1915. gadā zvērināta advokāta palīgs Rīgā un Tērbatā. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, kur dzīvoja 1916.- 1920. gadā.
1920. gada februārī Grotu pieņēma darbā par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Juriskonsultācijas III šķiras sekretāru. 1920. gada aprīlī - oktobrī viņš strādāja par Latvijas Ārlietu ministrijas Starptautisko civiltiesību nodaļas vadītāju. 1920.-1925. gadā bija Apgabaltiesas loceklis. 1925.-1934. gadā Tiesu palātas loceklis. 1934.-1940. gadā — senatorsLatvijas Senāta Civilkasācijas departamentā. 1940.-1941. gadā strādāja Latvijas PSR Finanšu tautas komisariātā.
1941. gada 14. jūnijā Grotu apcietināja kopā ar sievu Mariju un bērniem Pēteri un Annmariju, nošķīra no ģimenes un aizveda uz Soļikamskas soda nometnēm Molotovas (Permas) apgabalā. 1942. gada 23. martā viņam uzrādīja apsūdzība: "bijis atbildīgos amatos buržuāziskās Latvijas tiesu aparātā, cīnījies pret revolucionāro kustību" (KPFSR KK 58 — 13.p.). 1942. gada 16. maija NKVD Sevišķās apspriedes lēmums: "par cīņu pret revolucionāro kustību — nošaut". 1942. gada 17. jūnijā Grotam izpildīja nāvessodu. Meža kapos simboliskā kapa vietā viņam uzlikta piemiņas zīme.
Ģimene
Bija precējies ar Mariju Groti (Celmiņu; 1892. — 1963.), bērni Pēteris Kārlis Grots (1921. - 2011.), Annmarija Jākobsone (1923. — 2001.), Andrejs Jēkabs Grots (dzimis 1927.).
