- Šis raksts ir par ārstu. Par citām jēdziena Jānis Princis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jānis Princis (1890-1968) bija latviešu ārsts, pulkvežleitnants aktīvajā karadienestā. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Dzīvesgājums
Dzimis 1890. gada 3. augustā Bērzmuižas pagasta Jaunzemjos zemnieka Kārļa Prinča ģimenē. Mācījās Bērzes pagastskolā, Jelgavas ģimnāzijā (1901-1904) un Maskavas universitātē (līdz 1914), bija studentu vienības Austrums biedrs.
Pirmā pasaules kara laikā bija kara ārsts Krievijas impērijas armijas Artilērijas I brigādē (1914), Galvenajā 9. evakuācijas punktā (1915), Kaukāza 1. pulkā (1916), Kājnieku 735. pulkā un Maskavas 4. apvienotajā evakuācijas hospitālī (1917). Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas viņu demobilizēja un J. Princis strādāja par privātārstu Maskavā (1918-1919).
Piedalījās Latvijas brīvības cīņās kā Grobiņas kājnieku pulka vecākais ārsts, vēlāk Zemgales divīzijas ārsts kapteiņa pakāpē (1920), Rīgas pilsētas komandantūras vecākais ārsts (1921). 1925. gadā paaugstināts ārsta pulkvežleitnanta pakāpē. Latvijas Universitātes diagnostikas katedras asistents (1921-1931), līdztekus Slimokases uzticības ārsts (1921-1935), Dzelzceļu uzticības ārsts (1935-1941). Padomju okupācijas laikā 1940. gadā atbrīvots no darba. Vācu okupācijas laikā Rīgas pilsētas I poliklīnikas ārsts (1941-1944).
Miris 1968. gada 6. aprīlī Rīgā, apglabāts Meža kapos.[1]
Apbalvojumi
Atsauces
.svg){kind=small}
