Homo novus[1] (no latīņu valodas — 'jaunais cilvēks') ir Anšlava Eglīša 1944. gadā laikrakstā "Tēvija" turpinājumos publicēts romāns, kas parāda precīzi fiksētu Rīgas 1930. gadu ikdienas dzīvi, portretējot Latvijas galvaspilsētu un tās sabiedrību.[2] Rīga tiek skatīta lauku jaunekļa mākslinieka Jura Upenāja acīm, kas pilsētā notiekošajā noraugās kā brīnumā, bet tajā pašā laikā tiek atspoguļots paša rakstnieks skatījums uz pilsētu, ko viņš vienmēr ir dziļi mīlējis, un kas mākslinieku aprindās tika dēvēta par Ziemeļu Parīzi.
2018. gada 26. septembrī norisinājās pirmizrāde Annas Vidulejas komēdijai Homo novus, kas veidota pēc šī romāna motīviem.
Saturs
Romāna galvenais varonis ir Juris Upenājs, kas Rīgā iebrauc no Cesvaines puses. Rīga tiek skatīta izbrīnas pilnu skatienu, bet ar laiku ar šī pilsēta kļūst par svarīgu jaunā mākslinieka dzīves sastāvdaļu, kļūstot tai piederīgs un uzticīgs.[3]
"Homo novus" ir ne tikai 20. gadsimta 30. gadu Rīgas precīzs atspoguļojums, bet arī objektīvs pilsētas mākslas dzīves raksturojums, ko ir sniedzis A. Eglītis pats būdams mākslas pasaulei piederīgs cilvēks. Tādejādi rakstnieks atzīst tikai vienu pasauli — mākslinieku. Tādēļ romānā var lasīt perfekti noraksturotu Rīgas mākslinieku bohēmu ar neiztrūkstošām iedzeršanām, strīdiem, sarunām, pie reizes apstaigājot visus Rīgas krogus un restorānus, nīkstot pie glāzes vairāku dienu garumā. A. Eglītis to visu pratis attēlot ar tikai sev raksturīgo pievilcību, kuru papildina īsta dzīvība, vitalitāte un asprātība.[4]
Atsauces
