Green Day

Green Day
Grupa 2013.gadā. No kreisās: Billijs Džo Ārmstrongs, Trē Kūls un Maiks Dirnts
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta	Īstbeja, Kalifornija, ASV
Žanri	Pankroks Poppanks Alternatīvais roks
Darbības gadi	1986—1989 (kā Sweet Children) 1989—pašlaik (kā Green Day)
Izdevēji	Skene! Records (1990) Lookout! Records (1989—1993) Reprise Records (1993—pašlaik)
Tīmekļa vietne	greenday.com
Dalībnieki
Billijs Džo Ārmstrongs Maiks Dirnts Tre Cool Džeisons Vaits
Bijušie dalībnieki
Džons Kifmeijers

Green Day ir amerikāņu pankroka grupa, dibināta 1987. gadā. Pašlaik grupā darbojas Billijs Džo Ārmstrongs (solists, ģitārists), Maiks Dirnts (basģitārists), Trē Kūls (bungas) un Džeisons Vaits (ģitāra). Līdz šim brīdim grupa ir izdevusi 11 studijas albumus, no kuriem veiksmīgākie ir 1994. gada albums Dookie, 2004. gada American Idiot un 2009. gada albums 21st Century Breakdown. Grupa savus ierakstus ir pārdevusi vairāk nekā 75 miljonos kopiju visā pasaulē,^[1] tai skaitā 23 miljoni kopiju ir pārdoti ASV.^[2] Tāpat grupa ir saņēmusi četras Grammy balvas: par labāko alternatīvo albumu (Dookie), labāko rokalbumu (American Idiot), labāko ierakstu ("Boulevard of Broken Dreams") un labāko rokalbumu (21st Century Breakdown).

Vēsture

Sākums un "Lookout" laiks (1987—1993)

1987. gadā draugi Billijs Džo Ārmstrongs un Maiks Dirnts 15 gadu vecumā izveidoja grupu, ko nosauc par Sweet Children. Grupas pirmā uzstāšanās notika 1987. gada 17. oktobrī Rod are Hickory Pit Vallijā, Kalifornijā, kur strādāja Ārmstronga māte.^[3] 1988. gadā Ārmstrongs un Dirnts sāka sadarboties ar bundzinieku Džonu Kifmeijeru, kas pazīstams arī kā Džons Sobrante. Kifmeijers bija gan kā grupas bundzinieks, gan uzņēmējdarbības vadītājs, kurš plānoja grupas darbību un nodarbojās ar reklāmu. Kā Ārmstrongs teicis filmā Punk not Dead, viņš ietekmējās no grupas Operation Ivy, un tas viņam lika izveidot Green Day.

Pēc laika ierakstu studijas Lookout! Records īpašnieks Sīns Hadžens saredzēja, ka grupai ir nākotne un tā ierakstīja savu pirmo debijas dziesmu 1000 hours. Taču pirms dziesmas ierakstīšana Hadžens lika nomainīt grupas nosaukumu, lai cilvēki nejauktu Sweet Children ar vietējo grupu Sweet Baby.^[4] Tāpēc tika radīts jauns grupas sākums un grupa tika nosaukta par Green Day. Grupas nosaukums ir saistīts ar marihuānu, ar ko grupas dalībnieki tajā laikā aizrāvās.^[5]

Lookout! Records vēlējās apstādināt debijas albuma ierakstīšanu 39/Smooth 1990. gada sākumā, Green Day vēlējās pārtraukt esošo dziesmu Slappy un Sweet Children uz gadu, jo vēlējās arī iekļaut vecākas dziesmas, un vēl visu sarežģīja tas, ka neatkarīgā ierakstu kompānija bija Skene! Records 1990. gadā neilgi pēc valsts tūres, grupas bundzinieks devās koledžā un nespēja pildīt bundzinieka funkciju, tāpēc kā pagaidu bundzinieks tika paaicināts grupas The Lookout bundzinieks Trē Kūls, un pēc laika viņi saprata, ka šis būs pamatsastāvs, atstājot Sobranti malā. Grupa 1992. un 1993. gadā devās pasaules tūrē, apbraukājot Eiropu. Grupas Green Day pirmo studijas albumu Kerplunk ASV pārdeva 50 000 eksemplāros.^[6]

Panākumu un popularitātes uzņemšanas laiks (1994—1996)

Tā albums “Kerplunk” uzņēma apgriezienus un grupai jau bija sava etiķete un uz viņiem raudzījās, kā, jau uz samērā mazām bet tomēr zvaigznēm. Tā arī pienāca laiks un “Green Day” atteicās no “Lookout! Records” un sāka sadarbību parakstot līgumu ar “Reprise Records” .

“Reprice Records” īpašnieks Robs Kavillo jau bija pazīstams ar citiem kolēģiem Kalifornijā un grupa jau arī bija zināma. Grupas dalībnieki atzina, ka ar Kavillo ir drošāk runāt par to, kas viņiem vajadzīgs un, ko vēlas. Līgums ar “Reprise Records” radīja vētru pankroka industrijā, “Green Day” popularitāte auga milzu soļiem. Atskatoties uz vēsturi, Billijs piedalījās intervijā žurnālā “Spin” — "Es nevaru doties atpakaļ un pankroka skatuves, pēc slikta koncerta, vienīgais, ko es varu darīt ir paņemt velosipēdu un doties uz priekšu..."^[7] Pēc sadarbības līguma parakstīšanas ar “Reprise Records” grupas “Green Day” symbols kļuva par vienu no lielākajiem Amerikas simboliem, albums “Dookie” bija, kā grāvējs visā Amerikā.

Dookie

Albumu ”Dookie” rakstīja trīs nedēļas „Reprise Records” studijā, kā arī lielu atbalstu deva ASV slavenākais mūzikas kanāls MTV, kurš atskaņoja superhītus ”Longview”, ” Basket Case” un ”When I Come Around”, to videoklipi sasniedza konkursa ”Modern Rock Tracks” topu virsotnes. Šajā gadā Green Day uzsāka valsts mēroga ceļojumu ar queercore sadarbību, jo tā ”queercore” palīdzēja ar atklāšanu. Dēļ 1994. gada 9. Septembra koncerta Bostonas Esplanādē, kurā tika ievainoti 100 cilvēki un 45, tika arestēti, pēc šī koncerta dziesmu saraksts, tika saīsināts līdz septiņām dziesmām, lai nebūtu šādu pārpratumu ar satrakojušajiem faniem.^[8] Tas pats notika festivālos ”Lineups” un ”Lollapalooza” un arī 1994. gadā Vudstokā, kas asociējas ar bēdīgi slavenajām dubļu cīņām. Dubļu lietus laikā, apsargs sajauca Maiku ar kādu huligānu un izdauzīja viņam zobus.^[9] Skats no skatuves atgādināja milzu ventilatoru. Taču, tas sniedza milzu panākumus, un šo pāraidi tiešraidē skatījās septiņi miljoni skatītāju. Tas arī palīdzēja iegūt dimanta statusu albumam ”Dookie”. 1995. gadā albums ”Dookie” saņēma Gramy Balvu, kā labākais alternatīvā roka albums un tika nominēts deviņām kategorijām MTV Video Music Awards, tostarp Video of the Year.^[10]

Dalībnieki

• Billijs Džo Ārmstrongs — vadošais vokāls, ģitāra, harmonikas, klavieries (1987—pašlaik)
• Maiks Dirnts — basģitāra, vokāls (1987—pašlaik)
• Tre Cool — bungas, vokāls (1990—pašlaik)
• Maikls Vaits — ģitāra, vokāls (2012 - pašlaik) (koncertu dalībnieks 1999—2012)

Diskogrāfija

Studijas albumi

• 39/Smooth (1990)
• Kerplunk (1992)
• Dookie (1994)
• Insomniac (1995)
• Nimrod (1997)
• Warning (2000)
• American Idiot (2004)
• 21st Century Breakdown (2009)
• ¡Uno! (2012)
• ¡Dos! (2012)
• ¡Tré! (2012)
• Revolution Radio (2016)
• Father of All Motherfuckers (2020)
• Saviors (2024)

Atsauces

1. «SXSW 2013: Green Day looks to rebound at big Austin concert». The Denver Post. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 27. septembrī. Skatīts: 2013. gada 7. septembrī. (angliski)
2. Keith Caulfield. «Ask Billboard». Billboard. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. decembrī. Skatīts: 2010. gada 30. augustā. (angliski)
3. "Rock 'n' Ribs Beginnings | San Francisco online Arhivēts 2011. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē.". Retrieved November 28, 2009.
4. «Interview with Lawrence Livermore: An inside look at Green Day's early years». www.greenday.net//livermore.htm. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=
5. «Music and Concerts: Green Day<!». Archive.metropolis.co.jp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. novembrī. Skatīts: 2010. gada 6. septembris.
6. Thompson, Dave. "Green Day." Alternative Rock. San Francisco: Miller Freeman Books, 2000.
7. Smith, RJ. "Top 90 Albums of the 90's." SPIN. August 1999.
8. Fricke, David (December 16, 1999), "Our Back Pages". Rolling Stone (828/829):85
9. Ram Samudrala. «Woodstock 1994 concert review», August 1994. Skatīts: 2010. gada 19. decembris.
10. Green Day Authority. "Band Awards – Dookie" "Green Day Authority."

Ārējās saites

• Green Day oficiālā mājaslapa (angliski)