Genādijs Janajevs (krievu: Геннадий Иванович Янаев; dzimis 1937. gada 26. augustā, miris 2010. gada 24. septembrī) bija Padomju Savienības partijas un valsts darbinieks, pirmais un vienīgais PSRS viceprezidents (1990. gada 27. decembris — 1991. gada 21. augusts).[1] Janajeva politiskā karjera aptvēra Hruščova, Brežņeva, Andropova un Čerņenko vadīšanas laikus un kulmināciju sasniedza Gorbačova gados. Janajevs dzimis Perevozā, Gorkijas apgabalā. Pēc gadiem vietējā politikā viņš ieņēma Vissavienības Centrālās arodbiedrību padomes priekšsēdētāja amatu, papildu tam viņš ieņēma arī citus mazākus amatus, piemēram, Vissavienības biedrības kultūras sakariem ar ārvalstīm vietnieka amatu.
Pateicoties priekšsēdētāja amatam Vissavienības Centrālajā arodbiedrību padomē, 1990. gadā kļuva par 28. PSKP CK Politbiroja pilntiesīgu locekli un Centrālās komitejas sekretāru. Vēlāk tajā pašā gadā, 27. decembrī, ar Mihaila Gorbačova palīdzību Janajevs tika ievēlēts par pirmo un vienīgo Padomju Savienības viceprezidentu. Pieaugot šaubām par to, kurp virzās Gorbačova reformas, Janajevs sāka sadarboties ar Valsts komiteju ārkārtas stāvokļa jautājumos, kas 1991. gada augusta puča mēģinājuma laikā gāza Gorbačovu, un formāli vadīja valsti. Pučs beidzās jau pēc trim dienām, daļēji pateicoties Borisa Jeļcina rietumu atbalstam, tomēr īsajā varas laikā Janajevu iecēla par Padomju Savienības prezidenta pienākumu izpildītāju. Vēlāk viņu arestēja par piedalīšanos apvērsumā, bet 1994. gadā viņš tika apžēlots. Atlikušo mūžu pavadīja, līdz savai nāvei 2010. gada 24. septembrī, strādājot Krievijas tūrisma pārvaldē.
Atsauces
Ārējās saites
