Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Politbirojs (PSKP CK Politbirojs, krievu: Политбюро ЦК КПСС; no 1952. līdz 1966. bija Prezidijs) bija Padomju Savienības Komunistiskās partijas centrālais valdošais orgāns. Tā kā komunistiskajai partijai piederēja varas monopols Padomju Savienībā, Politbirojs faktiski bija augstākais valsts varas orgāns.
Pirmo (toreiz Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku (boļševiku) partijas) Politbiroju īslaicīgi izveidoja Vladimirs Ļeņins 1917. gada 23. oktobrī, lai vadītu Oktobra revolūciju.
1919. gadā 8. partijas kongress uzdeva partijas Centrālajai komitejai izveidot Politbiroju piecu cilvēku sastāvā svarīgu un ātru lēmumu pieņemšanai. Sākotnējie Politbiroja locekļi bija Vladimirs Ļeņins, Ļevs Trockis, Josifs Staļins, Ļevs Kameņevs un Nikolajs Krestinskis. Staļina diktatūras laikā Politbiroja funkcijas bija ierobežotas, bet pēc Staļina nāves tas atkal atguva iepriekšējo varu. 1990. gadā 28. partijas kongresā Politbirojs piekrita nodot varu PSRS Tautas deputātu kongresam un Augstākajai padomei.
