PROFILBARU.COM

Fricis Virsaitis;
Personīgā informācija
Dzimis	1882. gada 14. novembrī ; Bukaišu pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miris	1943. gada 24. maijā (60 gadi); Vjatlags, Kirovas apgabals, KPFSR (tagad Krievija)
Tautība	Latvietis
Bērni	Ojārs Virsaitis (1922-1938), Ivars Virsaitis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	; ģenerālis
Dienesta laiks	1903 — 1940
Valsts	Krievijas impērija (1908 — 1918); Latvijas SPR (1918 — 1919); Latvija (1919 — 1940)
Struktūra	Sauszemes armija
Komandēja	bataljonu 6. Rīgas kājnieku pulkā, Instruktoru bataljonu, 5. Cēsu kājnieku pulku, 2. Vidzemes kājnieku divīziju
Kaujas darbība	Krievijas-Japānas karš, Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš, Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi	Staņislava ordenis, Annas ordenis, Lāčplēša Kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis, Igaunijas Ērgļa ordenis, Zviedrijas Šķēpa ordenis; Viestura ordenis
Izglītība	Tiflisas kara skola, Virsnieku 8 mēnešu kursi
Cits darbs	Rīgas garnizona priekšnieks

Fricis Virsaitis (zināms arī kā Fricis Eltermanis; 1882. gada 14. novembris — 1943. gada 24. maijs) bija Latvijas armijas ģenerālis. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Dzīvesgājums

Dzimis Bukaišu pagastā, laukstrādnieku Viļa Eltermaņa ģimenē. 1903. gadā brīvprātīgi iestājās Krievijas impērijas armijā. 1904. gadā mēģināja iestāties Viļņas kara skolā, bet tas neizdevās. Turpināja dienestu kā apakšvirsnieks. Piedalījās Krievijas—Japānas karā (1904.—1905.). 1906. gadā iestājās Tiflisas (tag. Tbilisi) kara skolā, kuru pabeidza 1909. gadā.

Pirmā pasaules kara laikā dienēja 113. Starajas Rusas kājnieku pulkā. 1916. gadā nomainīja savu uzvārdu Eltermanis uz Virsaitis. Dienestu Krievijas impērijas armijā beidza kā kapteinis.

1918. gada decembrī mobilizēts Petrogradā, Sarkanajā armijā kā militārais speciālists. Bija Padomju Latvijas armijas 3. strēlnieku brigādes apgādes priekšnieks. Sarkanās armijas pusē piedalījies cīņās Latvijā. 1919. gada 22. maijā (Rīgā) dezertēja no Sarkanās armijas un iestājās Latvijas armijā kā kapteinis. No 28. maijā līdz oktobrim piedalījās 6. Rīgas kājnieku pulka formēšanā. Bermontiādes laikā No oktobra līdz novembrim komandēja bataljonu 6. Rīgas kājnieku pulkā, piedalījās Pārdaugavas atbrīvošanas kaujā pie Zolitūdes stacijas, par ko viņu vēlāk apbalvoja ar Lāčplēša kara ordeni. 1919. gada novembrī sāka komandēt Instruktoru bataljonu. 1920. gadā viņu paaugstināja par pulkvežleitnantu.

1921. gadā izteica vēlēšanos palikt Latvijas armijā. Šī gada augustā beidza Instruktoru bataljona komandēšanu, un iecelts par 5. Cēsu kājnieku pulka komandieri. 1923. gadā paaugstināts par pulkvedi. 1930. gadā pabeidza Virsnieku 8 mēnešu kursus. No 1934. gada 14. jūnija līdz 14. novembrim iecelts par 2. Vidzemes kājnieku divīzijas komandiera vietnieku. Paaugstināts par ģenerāli. 14. novembrī kļuva par 2. Vidzemes divīzijas komandieri un Rīgas garnizona priekšnieku. Bijis latviešu studentu korporācijas Vendia biedrs.

Pēc Latvijas okupācijas, 27. jūnijā Latvijas armiju pārdēvēja par Latvijas Tautas armiju, un ar tikko ieceltā komandiera Roberta Kļaviņa pavēli par 2. Vidzemes kājnieku divīzijas komandieri iecēla pulkvedi Jāni Liepiņu. Pēc tam ar Augusta Kirhenšteina pavēli Nr. 7 Frici Virsaiti 30. jūnijā atvaļināja no dienesta (par iemeslu minot vecumu).

Virsaitis pārcēlās no Rīgas uz Smārdes pagastu, kur viņam piederēja saimniecība "Virsaiši". 1941. gada jūnijā arestēts kopā ar ģimeni, un 14. jūnijā izsūtīts uz PSRS. 1942. gada notiesāts uz 8 gadiem soda nometnēs Vjatkā (Kirovas apgabalā), kur 1943. gada 24. maijā mira.^[1]

Apbalvojumi

Staņislava ordenis (II un III šķiras)
Annas ordenis (II, III un IV šķiras)
Lāčplēša Kara ordenis (III šķiras)
Triju Zvaigžņu ordenis (II un III šķiras)
Viestura ordenis I šķira (1939)
Aizsargu Nopelnu krusts
Igaunijas Ērgļa ordenis
Zviedrijas Šķēpa ordenis (II šķiras)

Atsauces

↑ Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956 Arhivēts 2021. gada 24. augustā, Wayback Machine vietnē. Sastādītāji Heinrihs Strods, Vladimirs Veremjevs. Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2006