Elfrīda Karlsone-Kukaine (bijusi arī Bērziņa; dzimusi 1904. gada 18. aprīlī, mirusi 1983. gada 4. jūnijā) bija latviešu vieglatlēte, pasniedzēja.
Viņa piedalījās 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kur diska mešanā izcīnījusi 14. vietu ar 30,60 m. Ar Zinaīdu Liepiņu bijušas pirmās Latvijas sportistes, kas piedalījušās Olimpiskajās spēlēs (startējušas vienā dienā).[1] Piedalījusies divās "sieviešu Olimpiādēs": 1926. gadā Gēteborgā un 1931. gadā Prāgā. 1926. gadā izcīnījusi 4. vietu lodes grūšanā, savukārt 1931. gadā — 4. vietu diska mešanā. Laikā no 1923. līdz 1931. gadam E. Karlsone 52 reizes laboja Latvijas rekordus deviņās disciplīnās. Tāpat uzstādījusi par pasaules rekordiem labākus rezultātus pieccīņā, lodes grūšanā un šķēpa mešanā, taču tie nav tikuši apstiprināti. Vēl viņa 33 reizes karjeras laikā kļuva par Latvijas čempioni.
Izglītību ieguvusi Latvijas Tautas universitātes Fiziskajā audzināšanas institūtā, Fiziskās audzināšanas augstskolā Špandavā, Vācijā, beigusi arī Latvijas konservatoriju. Strādājusi Latvijas Tautas universitātes Fiziskajā audzināšanas institūtā, Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā, bijusi "Daugavas Vanagu" organizācijas vanadžu priekšniece. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, vēlāk — Kanādu. Tur bija Rietumontārio universitātes docētāja un sieviešu sporta direktore.
1932. gadā salaulājusies ar mehānikas studentu Kārli Kukaini (1909 Rīga — 1968 Rīga), arestēts 1940. gadā.[2][3][4] Otrais vīrs — tautsaimnieks Roberts Bērziņš (1906 Mujānu pagasts — 1983 Londona, Kanādā).[5]
1935. gadā E. Karlsone-Kukaine tika apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Mirusi 1983. gada 4. jūnijā Londonā, Ontārio, Kanādā. Apglabāta Latviešu kapos Katskiļos, Ņujorkā, ASV.[6]
Atsauces
- Kopējās
- Konkrētās
Ārējās saites
|
---|
| | | Burāšana | |
---|
| Grieķu-romiešu cīņa | |
---|
| Riteņbraukšana | |
---|
| Svarcelšana | |
---|
| Vieglatlētika | |
---|
| Mākslas sacensības | |
---|
|