Džons Raskins (angļu: John Ruskin; dzimis 1819. gada 8. februārī, miris 1900. gada 20. janvārī) bija angļu mākslas un sociālais kritiķis, rakstnieks un dzejnieks. Viens no ietekmīgākajiem Viktorijas un Edvarda laika kritiķiem. Viens no prerafaelītu atbalstītājiem.
Dzimis Londonā, vīna tirgotāja ģimenē. Mācījās Oksfordas Universitātē. 1843. gadā ar pseidonīmu An Oxford Graduate publicēja darbu "Mūsdienu gleznotāji" (Modern Painters), kurā pauda atbalstu toreizējai glezniecībai, sevišķi Džozefa Tērnera vēlīnajiem darbiem. Vēlāk publicēja ietekmīgus darbus arhitektūras teorijā.
1848. gadā Raskins apprecējās ar Efiju Greju (Effie Gray), tomēr laulība bija nelaimīga, un vēlāk Greja apprecējās ar Raskina protežē - gleznotāju Džonu Everetu Milē, izraisot skandālu. Milē kopā ar Viljamu Holmenu Hantu un Danti Gabrielu Roseti 1848. gadā bija nodibinājuši Prerafaelītu brālību, kuru finansiāli un morāli atbalstīja Raskins.
XIX gadsimta otrajā pusē Raskins pameta mākslas kritiku un vairāk pievērsās sociālajiem jautājumiem, ietekmējoties no sava drauga Tomasa Kārlaila. Raskins nodibināja labdarības fondu. Dzīves nogalē cieta no garīgiem traucējumiem. 1858. gadā Raskins iepazinās ar deviņgadīgo, saasināti reliģiozo Rozu la Taču (Rose la Touche), kurā, pēc paša vārdiem, iemīlējies, un, kad viņai palika sešpadsmit, bildināja, tomēr meitene atteicās. Daži biogrāfi (piemēram, Tim Hilton, John Ruskin: The Early Years, Yale University Press, 1985) definē, ka seksuālo noslieču ziņā Raskins bija pedofils.
Ietekmējis Ļeva Tolstoja, Marsela Prusta, Mahātmas Gandija un Oskara Vailda uzskatus.
Ārējās saites
.svg){kind=small}
