- Šis raksts ir par ASV politiķi, prezidentu. Par angļu futbolistu skatīt rakstu Džeimss Medisons (futbolists).
Džeimss Medisons, juniors (angļu: James Madison, Jr., izrunā: /ˌdʒeɪmz ˈmædɪsn/; dzimis 1751. gada 16. martā [v.s. 5. martā], miris 1836. gada 28. jūnijā) bija Amerikas Savienoto Valstu ceturtais prezidents, pārstāvēja Demokrātu-republikāņu partiju. Prezidenta amatā bija divus termiņus, no 1809. līdz 1817. gadam. Džeimss Medisons ir viens no ASV Konstitūcijas veidotājiem un Amerikas Savienoto Valstu dibinātājiem. No 1801. līdz 1809. gadam bija ASV valsts sekretārs. 1803. gadā tā brīža ASV prezidentam Tomasam Džefersonam palīdzēja nopirkt Luiziānu no Francijas Pirmās republikas.
Džeimsa Medisona prezidentūras laikā, no 1812. līdz 1815. gadam, norisinājās Britu—amerikāņu karš. Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karavīri ieņēma un nodedzināja Vašingtonu, tajā skaitā arī Balto namu. Dibinājis Kongresa bibliotēku — pasaulē lielāko grāmatu krātuvi.
Biogrāfija
Džeimss Medisons ir dzimis 1751. gada 16. martā Pointkonvejā, Virdžīnijas kolonijā. Viņš uzauga Oranžas apgabalā, mūsdienu Virdžīnijas štatā. Viņš bija vecākais no 12 bērniem, no kuriem tikai septiņi sasniedza pilngadības vecumu.[1] Viņu tēvs Džeimss Medisons bija turīgs vīrs, veiksmīgs plantators, kuram piederēja 3000 akri (1200 ha) zemes un dučiem vergu.
1762. gadā Džeimss Medisons tika nosūtīts mācīties uz internātskolu, kuru vadīja Donalds Robertsons. Pēc pieciem gadiem atgriezās dzimtajās mājās un tēvs viņam sagādāja mājskolotāju, jo bija nobažījies par Džeimsa veselības stāvokli. Visu atlikušo mūžu Džeimss Medisons saskārās ar dažāda veida veselības problēmām. 1769. gadā Medisons iestājās Ņūdžersijas koledžā, kas mūsdienās zināma kā Prinstonas Universitāte. Tur Medisons apguva latīņu valodu, sengrieķu valodu, zinātni, filozofiju un citus mācību priekšmetus. Ņūdžersijas koledžu Džeimss Medisons absolvēja 1771. gadā.
Džeimss Medisons nomira 1836. gada 28. jūnijā, 85 gadu vecumā.
Atsauces
Ārējās saites
.svg){kind=small}
