Džons Adamss, agrāk arī Džons Edemss[1] (angļu: John Adams, dzimis 1735. gada 30. oktobrī [v.s. 19. oktobrī], miris 1826. gada 4. jūlijā) bija Amerikas Savienoto Valstu 2. prezidents, no 1797. līdz 1801. gadam, pārstāvēja Federālistu partiju. No 1789. līdz 1797. gadam bija pirmais ASV viceprezidents. Viņš bija arī advokāts, diplomāts un viens Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara līderiem.
Būdams viceprezidents Džordža Vašingtona administrācijā un akadēmiski izglītots jurists, turpināja nostiprināt ASV valdību. Bija ASV vēstnieks Holandē, Britānijā un Francijā, kur viņa darbs vainagojās ar Parīzes līguma parakstīšanu 1783. gadā, kas formāli atzina ASV neatkarību. Viņš nodibināja ASV Jūras kara floti.
1800. gada ASV prezidenta vēlēšanās Džons Adamss zaudēja savam bijušajam draugam Tomasam Džefersonam no Demokrātiskās-Republikāniskās partijas. Atgriezās dzimtajā Masačūsetsā. Atjaunoja draudzību ar Džefersonu, ko apliecina sarakste ar viņu turpmāko 14 gadu laikā. Džons Adamss un viņa sieva Abigaila izveidoja politiķu, diplomātu un vēsturnieku dzimtu, ASV vēsturē pazīstama kā Adamsu dzimta. Viņu dēls Džons Kvinsijs Adamss vēlāk kļuva arī par ASV prezidentu. Džons Adamss nomira 1826. gada 4. jūlijā, ASV neatkarības 50. gadadienā, tikai dažas stundas pēc Tomasa Džefersona nāves.