PROFILBARU.COM

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940. gada, kad par Dānijas valdnieku kļuva Gorms Vecākais, aizsākot Gormu dinastiju. Iepriekš Dānijas teritoriju pārvaldījuši pagāniskie leģendārie dāņu ķēniņi.

Uzskaitījums

Dānijas ķēniņvalsts (940—1397)

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods	Dinastija	Piezīmes
Gormu dinastija (940—1042)
	Gorms Vecākais Gorm den Gamle (900—958)	940. — 958. gads	Gormu dinastija
	Haralds Zilzobis Harald Blåtandudover (925—986)	958. — 986. gads	Gormu dinastija	965. gadā pieņēma kristietību un rezidēja Roskildes pilī
	Svens I Dakšbārda Svend Tveskæg (ap 960—1014)	986. gads — 1014. gada 3. februāris	Gormu dinastija	arī Norvēģijas karalis no 986. gada un Anglijas karalis no 1013. gada
	Haralds II Harald II (?—1018)	1014. — 1018. gads	Gormu dinastija
	Knuds II Lielais Knud II den Store (ap 995—1035)	1018. gads — 1035. gada 12. novembris	Gormu dinastija	Apvienoja Angliju, Dāniju un Norvēģiju vienotā lielvalstī
	Hardeknuts Hardeknud (1018/19—1042)	1035. gada 12. novembris — 1042. gada 8. jūnijs	Gormu dinastija	arī Anglijas karalis no 1040. gada
Gaišmata dinastija (1042—1047)
	Magnuss Labais Magnus den Gode (ap 1024—1047)	1042. gada 8. jūnijs — 1047. gada 25. oktobris	Gaišmatu dinastija	pirms tam Norvēģijas karalis no 1035. gada. Bērnību pavadījis pie Novgorodas kņaza Jaroslava (1028—1035)
Estridsenu dinastija (1047—1375)
	Svends II Estridsens Svend Estridsen (ap 1019—1076)	1047. gada 25. oktobris — 1076. gada 28. aprīlis	Estridsenu dinastija	ticies ar Brēmenes Domskolas skolotāju Ādamu, kas savā hronikā pierakstījis viņa stāstu par ziemeļu tautām, arī kuršiem (līdz 1071). Mudinājis Kursā uzcelt baznīcu.
	Haralds III Maigas Harald III Hen (ap 1040—1080)	1076. gada 28. aprīlis — 1080. gada 17. aprīlis	Estridsenu dinastija	Vadīja pēdējo dāņu iebrukumu Anglijā 1069. gadā
	Knuts IV Svētais Knud den Hellige (ap 1042—1086)	1080. gada 17. aprīlis — 1086. gada 10. jūlijs	Estridsenu dinastija	pēc nogalināšanas Odenses baznīcā 1101. gadā kanonizēts par katoļu svēto, Dānijas svētais aizbildnis
	Olafs I Izsalkušais Oluf Hunger (ap 1050—1095)	1086. gada 10. jūlijs — 1095. gada 18. augusts	Estridsenu dinastija	Precējies ar Kijivas lielkņaza Jaroslava mazmeitu Ingigerdu. Viņa valdīšanas laiks bija neražas un bada periods
	Ēriks I Labais Erik Ejegodr (ap 1060—1103)	1095. gada 18. augusts — 1103. gada 10. jūlijs	Estridsenu dinastija	1103. gadā nodibināja Lundas arhibīskapiju un devās caur Novgorodu, Kijivu un Konstantinopoli svētceļojumā uz Svēto Zemi, kura laikā miris Kipras salā
	Nils Niels (ap 1065—1134)	1103. gada 10. jūlijs — 1134. gada 25. jūnijs	Estridsenu dinastija	nogalināts Šlēzvigas pilī
	Ēriks II Neaizmirstamais Erik Emune (ap 1090—1137)	1134. gada 25. jūnijs — 1137. gada 18. septembris	Estridsenu dinastija	1136. gadā vadīja krusta karagājienu pret Rīgenes vendiem
	Ēriks III Jērs Erik III Lam (ap 1120—1146)	1137. gada 18. septembris — 1146. gada 27. augusts	Estridsenu dinastija
	Svends III Svend III Grathe (ap 1125—1157)	1146. gada 27. augusts — 1157. gada 23. oktorbris	Estridsenu dinastija	Valdīja kopā ar Knudu V un Valdemāru I Lielo
	Knuds V Knud V Magnussen (ap 1129—1157)	1146. gada 27. augusts — 1157. gada 9. augusts	Estridsenu dinastija	Valdīja kopā ar Svendu III un Valdemāru I Lielo
	Valdemārs I Lielais Valdemar den Store (1131—1182)	1146. gada 27. augusts — 1182. gada 12. maijs	Estridsenu dinastija	Līdz 1157. gadam valdīja kopā ar Svendu III un Knudu V. Novgorodas kņaza meitas Ingeborgas dēls, Novgorodas kņaza (1088—1094, 1095—1117) un Kijivas lielkņaza (1125—1132) Mstislava mazdēls. 1157. gadā apprecējās ar Sofiju, Minskas kņaza Volodara meitu.
	Knuds VI Knud Valdemarsøn (1162—1202)	1182. gada 12. maijs — 1202. gada 12. novembris	Estridsenu dinastija	1185. gadā pakļāva Pomerānija kņazisti
	Valdemārs II Estridsens Valdemar Sejr (1170—1241)	1202. gada 12. novembris — 1241. gada 28. marts	Estridsenu dinastija	1206. gadā rīkoja krusta karagājienu uz Sāmsalu, 1219. gadā uz Rēveles zemi. 1222. gadā Sāmsalā noslēdza vienošanos, kurā bīskapam Albertam atdeva Līvzemi, turpretī Sakalas un Ugaunijas zemē viņš karaļa tiesības piešķīra Zobenbrāļu ordeņa brāļiem.
	Valdemārs Jaunākais Valdemar den Unge (ap 1209—1231)	1218. gads — 1231. gada 28. novembris	Estridsenu dinastija	Valdīja kopā ar Valdemāru II Estridsenu
	Ēriks IV Erik Plovpenning (ap 1216—1250)	1231. gada 28. novembris — 1250. gada 10. augusts	Estridsenu dinastija	Līdz 1241. gadam valdīja kopā ar Valdemāru II Estridsenu
	Ābels Abel (ap 1218—1252)	1250. gada 10. augusts — 1252. gada 29. jūnijs	Estridsenu dinastija
	Kristofers I Christoffer I (1219—1252)	1252. gada 29. jūnijs — 1259. gada 29. maijs	Estridsenu dinastija
	Ēriks V Erik Klipping (1249—1286)	1259. gada 29. maijs — 1286. gada 22. novembris	Estridsenu dinastija
	Ēriks VI Erik Menved (1279—1319)	1286. gada 22. novembris — 1319. gada 13. novembris	Estridsenu dinastija
	Kristofers II Christoffer II (1276—1332)	1319. gada 13. novembris — 1326. gads (gāzts no troņa)	Estridsenu dinastija	Valdīja kopā ar Ēriku Kristofersenu
	Ēriks Kristofersens Erik Christoffersen (ap 1307— ap 1332)	1321. — 1326. gads (gāzts no troņa)	Estridsenu dinastija	Valdīja kopā ar Kristoferu II
	Valdemārs III Valdemar III (1314—1364)	1326. — 1329. gads (gāzts no troņa)	Estridsenu dinastija
	Kristofers II Christoffer II (1276—1332)	1329. gads — 1332. gada 2. augusts	Estridsenu dinastija	Valdīja kopā ar Ēriku Kristofersenu
	Ēriks Kristofersens Erik Christoffersen (ap 1307— ap 1332)	1329. gads — 1332. gada sākums	Estridsenu dinastija	Valdīja kopā ar Kristoferu II
Periods bez karaļa (1332—1340)
	Valdemārs IV Valdemar IV (ap 1320—1375)	1340. gada 21. jūnijs — 1375. gada 24. oktobris	Estridsenu dinastija	1346. gadā pārdeva Dāņu Igaunijas teritoriju Livonijas ordeņa mestram
Bjelbu dinastija (1376—1387)
	Olafs II Oluf II (1370—1387)	1376. gada 3. maijs — 1387. gada 3. augusts	Bjelbu dinastija	Valdīja kopā ar savu māti Margrēti I, 1380. gadā apvienoja Dāniju un Norvēģiju personālūnijā.

Kalmāras ūnija (1397—1536)

Skatīt arī: Kalmāras ūnija

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods	Dinastija	Piezīmes
Estridsenu dinastija (1376—1412)
	Margrēte I Margrete I (1353—1412)	1376. gads — 1412. gada 28. oktobris	Estridsenu dinastija	Līdz 1387. gadam valdīja kopā ar savu dēlu Olafu II. Dānijas karaliene no 1387. gada, Norvēģijas reģente no 1388. gada, Zviedrijas karaliene no 1389. gada.
Grifu dinastija (1397—1439)
	Pomerānijas Ēriks Erik av Pommern (1381/82—1459)	1397. gada 17. jūnijs — 1439. gada 24. septembris (gāzts no troņa)	Grifu dinastija	pirms tam Norvēģijas karalis no 1389. gada. Dānijas un Zviedrijas karalis no 1396. līdz 1439. gadam, Kalmāras ūnijas (no 1397) karalis. Līdz 1412. gadam valdīja kopā ar Margrēti I, 1416. gadā par karaļa rezidenci izvēlēta Kopenhāgena.
Palatīnu-Neimarku dinastija (1440—1448)
	Bavārijas Kristofers Kristoffer av Bayern (1416—1448)	1440. gada 9. aprīlis — 1448. gada 6. janvāris	Palatīnu-Neimarku dinastija	Kalmāras ūnijas karalis: Dānijas karalis (no 1440), Zviedrijas karalis (no 1441) un Norvēģijas karalis (no 1442).
Oldenburgas dinastija (1448—1863)
	Kristiāns I Kristian I (1426—1481)	1448. gada 1. septembris — 1481. gada 21. maijs	Oldenburgas dinastija	Kalmāras ūnijas karalis: Dānijas karalis no 1448., Norvēģijas karalis no 1450. un Zviedrijas karalis no 1457. gada.
	Hanss Hans (1455—1513)	1481. gada 21. maijs — 1513. gada 20. februāris	Oldenburgas dinastija	Kalmāras ūnijas karalis: Dānijas karalis (no 1481), Norvēģijas karalis (no 1483) un Zviedrijas karalis (no 1497).
	Kristiāns II Kristian II (1481—1559)	1513. gada 20. februāris — 1523. gada 20. janvāris (gāzts no troņa)	Oldenburgas dinastija	Kalmāras ūnijas karalis: Dānijas un Norvēģijas karalis no 1513., Zviedrijas karalis no 1520. gada.
	Frederiks I Frederik I (1471—1533)	1523. gada 20. janvāris — 1533. gada 10. aprīlis	Oldenburgas dinastija	Pēc Kalmāras ūnijas izjukšanas Dānijas karalis (no 1523) un Norvēģijas karalis (no 1524).
Periods bez karaļa (1533—1534)

Dānija-Norvēģija (1536—1814)

Skatīt arī: Dānija-Norvēģija

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods	Dinastija	Piezīmes
Oldenburgas dinastija (1448—1863)
	Kristiāns III Kristian III (1503—1559)	1534. gada 4. jūlijs — 1559. gada 1. janvāris	Oldenburgas dinastija	Dānijas un Norvēģijas karalis. Ieviesa luterticību kā oficiālo reliģiju.
	Frederiks II Frederik II (1534—1588)	1559. gada 1. janvāris — 1588. gada 4. aprīlis	Oldenburgas dinastija	Dānijas un Norvēģijas karalis. Iecēla savu jaunāko brāli Magnusu par Kurzemes un Sāmsalas-Vīkas bīskapu un uzdeva viņam pārņemt šīs bīskapijas Dānijas kontrolē. 1562. gadā noslēdza pret Zviedriju vērstu militāru savienību ar Krievijas caru Ivanu IV, kurā Krievija atzina Dānijas tiesības uz Igauniju, Sāmsalu un Kurzemi.
	Kristiāns IV Kristian IV (1577—1648)	1588. gada 4. aprīlis — 1648. gada 28. februāris	Oldenburgas dinastija	Dānijas un Norvēģijas karalis. Iesaistījās Trīsdesmitgadu karā protestantu pusē.
	Frederiks III Frederik III (1609—1670)	1648. gada 28. februāris — 1670. gada 9. februāris	Oldenburgas dinastija	Dānijas un Norvēģijas karalis
	Kristiāns V Kristian V (1646—1699)	1670. gada 9. februāris — 1699. gada 25. augusts	Oldenburgas dinastija	Dānijas un Norvēģijas karalis
	Frederiks IV Frederik IV (1671—1730)	1699. gada 25. augusts — 1730. gada 12. oktobris	Oldenburgas dinastija	Dānijas un Norvēģijas karalis
	Kristiāns VI Kristian VI (1699—1746)	1730. gada 12. oktobris — 1746. gada 6. augusts	Oldenburgas dinastija	Dānijas un Norvēģijas karalis
	Frederiks V Frederik V (1723—1766)	1746. gada 6. augusts — 1766. gada 14. janvāris	Oldenburgas dinastija	Dānijas un Norvēģijas karalis
	Kristiāns VII Kristian VII (1749—1808)	1766. gada 14. janvāris — 1808. gada 13. marts	Oldenburgas dinastija	Dānijas un Norvēģijas karalis

Dānijas karaliste (1814 — mūsdienas)

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods	Dinastija	Piezīmes
Oldenburgas dinastija (1814—1863)
	Frederiks VI Frederik V (1768—1839)	1808. gada 13. marts — 1839. gada 3. decembris	Oldenburgas dinastija	arī Norvēģijas karalis līdz 1814. gadam
	Kristians VIII Oldenburgs Kristian VIII (1786—1848)	1839. gada 3. decembris — 1848. gada 20. janvāris	Oldenburgas dinastija	Ievēlēts par Norvēģijas karali 1814. gadā, bet bija spiests atdot varu Zviedrijas karalim Kārlim XIII.
	Frederiks VII Frederik VII (1808—1863)	1848. gada 20. janvāris — 1863. gada 15. novembris	Oldenburgas dinastija
Gliksburgas dinastija (1863 — mūsdienas)
	Kristiāns IX Kristian IX (1808—1906)	1863. gada 15. novembris — 1906. gada 29. janvāris	Gliksburgas dinastija
	Frederiks VIII Frederik VIII (1843—1912)	1906. gada 29. janvāris — 1912. gada 14. maijs	Gliksburgas dinastija
	Kristiāns X Kristian X (1870—1947)	1912. gada 14. maijs — 1947. gada 20. aprīlis	Gliksburgas dinastija
	Frederiks IX Frederik IX (1899—1972)	1947. gada 20. aprīlis — 1972. gada 14. janvāris	Gliksburgas dinastija
	Margrēte II Margrethe II (1940)	1972. gada 14. janvāris — 2024. gada 14. janvāris	Gliksburgas dinastija
	Frederiks X Frederik X (1968)	2024. gada 14. janvāris — pašlaik	Gliksburgas dinastija