Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae) ir viena no žubīšu dzimtas (Fringillidae) apakšdzimtām. Tā ir visplašākā žubīšu dzimtas apakšdzimta, kas apvieno 192 sugas un kas sistematizētas 47 ģintīs.[1] Pārējās divas apakšdzimtas ir žubīšu apakšdzimta (Fringillinae) un eifoniju apakšdzimta (Euphoniinae), kurās kopā ir 36 putnu sugas, kas iedalītas 3 ģintīs.
Dadzīšu apakšdzimtas putni ir tipiski sēklu ēdāji. Un atšķirībā no citiem dziedātājputniem tie arī savus mazuļus baro ar sēklām, kas pirms tam tiek apēstas un tad atrītas mazuļu mutēs.[2] Bez šīs īpatnības dadzīšu apakšdzimtas putni atšķiras no pārējiem žubīšu dzimtā arī ar savu galvaskausa formu.[2]
Turklāt šīs apakšdzimtas putni ir piemērojušies sēklas uzlasīt tieši no augiem, karājoties pašā augā. Piemēram, salīdzinot ar zvirbuļiem, kas arī barojas ar sēklām, pēdējie uzlasa jau izkritušas sēkliņas uz zemes.[3] Dažas sugas ir specializējušās uz konkrētu augu sēklām, piemēram, krustknābji, kas barojas ar čiekuru sēklām. Dadzīšu apakšdzimtas putni veido barus visa gada garumā. Un tēviņi nevis apsargā teritoriju, bet savas mātītes.[3]
Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)[1]