Cilvēku tirdzniecība ir mūsdienu verdzības forma, kurā personas, visbiežāk sievietes un meitenes, ar varu, draudiem, spaidiem vai krāpšanu tiek izmantotas darbam vai seksuālai ekspluatācijai. Cilvēku tirdzniecība ir aktuāla problēma visā pasaulē, un tikpat kā visas pasaules valstis ir iesaistītas globālā cilvēku tirdzniecības ķēdē vai nu kā nosūtītājvalsts, vai nu kā saņēmējvalsts.[1]
Definīcija
Latvijā pārņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas (ANO) pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolā par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to (saukts arī par Palermo protokolu) ietvertā definīcija:
Cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu savervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās ievainojamības vai bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais. Nepilngadīgā vervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana ekspluatācijas nolūkā atzīstama par cilvēku tirdzniecību arī tādā gadījumā, ja tā nav saistīta ar iepriekš minēto līdzekļu izmantošanu.[2]
Protokols izceļ trīs pamatelementus cilvēku tirdzniecības fakta identificēšanai: (1) akts — kas tiek darīts, proti, vervēšana, pārvietošana, izvešana u.tml., (2) darbības veids — kā tas tiek darīts, proti, spēka draudi vai lietošana, piespiešama, nolaupīšana, krāpšana, maldināšana, ļaunprātīga varas izmantošana vai ievainojamība vai maksājumu vai labumu piešķiršana personai, kas kontrolē upuri un (3) darbības mērķis — ekspluatācija, kas ietver prostitūciju, seksuālu izmantošanu, piespiedu darbu, verdzību vai līdzīgu praksi, kā arī orgānu izņemšanu.[3]
LR Krimināllikumā ietverta arī ekspluatācijas un ievainojamības jēdziena definīcija:
Ekspluatācija ir personas iesaistīšana prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, piespiešana veikt darbu, sniegt pakalpojumus vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus, turēšana verdzībā vai citas tai līdzīgas formas (parādu verdzība, dzimtbūšana vai cita veida personas piespiedu nodošana citas personas atkarībā), turēšana kalpībā vai personas audu vai orgānu nelikumīga izņemšana.[4]
Ievainojamības stāvoklis nozīmē, ka tiek izmantoti apstākļi, kad personai nav citas reālas vai pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties ekspluatācijai.[5]
Cilvēku tirdzniecības iedalījums pēc veida
Seksuālā ekspluatācija, tostarp prostitūcija
Jebkura ievainojamības, atšķirīgas varas vai uzticēšanās stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai mēģinājums to izmantot seksuāla rakstura darbībām, tostarp lai gūtu finansiālu, sociālu vai politisku labumu no citas personas seksuālas izmantošanas.[6] Šī ir uzskatāma par visplašāk izplatīto cilvēku tirdzniecības formu.[7] Tā var izpausties kā prostitūcija, tostarp ielu, skatlogu un bordeļu prostitūcija, vai cita veida seksuālās ekspluatācijas formas, kā arī seksuālā ekspluatācija striptīzbāros, modeļu aģentūrās un masāžas salonos. Pie seksuālās ekspluatācijas pieskaitāma arī pornogrāfija un eskorta pakalpojumi.
Piespiedu darbs
Piespiedu darbu no darba tiesisko attiecību strīdiem atšķir vardarbība vai vardarbības piedraudējums personai, kas tiek nodarbināta — piespiedu darba gadījumā persona tiek spiesta veikt darbu vai sniegt pakalpojumus pret savu gribu, lietojot vardarbību, draudus, viltus, kā arī izmantojot personas atkarību no darba devēja vai bezpalīdzības stāvokli.[8]
Fiktīvas laulības
Fiktīva laulība ir laulība, kas tiek slēgta ar mērķi iekļūt Eiropas Savienībā un/vai Šengenas zonā. Fiktīvās laulības upuris, visbiežāk sieviete, noslēdz laulību ar trešās valsts pilsoni vai nu labprātīgi piekrītot darījumam, vai nu tiekot maldinātas un pēc laulības noslēgšanas atņemot dokumentus, liedz izceļot no valsts, kā arī ierobežojot jebkādu pārvietošanās brīvību. Noslēgto fiktīvo laulību skaita ziņā dominē Īrija un Lielbritānija. Visbiežāk vervēšana norisinās interneta vidē.[8]
Orgānu piespiedu izņemšana
Orgānu piespiedu izņemšana var izpausties dažādi — persona var tikt piespiesta orgāna izņemšanai pret savu gribu, persona var labprātīgi piekrist orgāna izņemšanai apmaiņā pret naudu vai pret kādu konkrētu lietu, bet pēc tam to nesaņemt. Tāpat orgānus var izņemt bez personas ziņas, piemēram, ārstējot no kādas traumas vai slimības, vai sazāļojot vai citādi novedot personu līdz tādam bezpalīdzības stāvoklim, kas liedz izteikt savu gribu. Visbiežāk no orgānu piespiedu izņemšanas cieš migranti, bezpajumtnieki un personas ar zemu izglītības līmeni.[9]
Cilvēku tirdzniecības iedalījums pēc upura
Bērnu tirdzniecība
Bērnu tirdzniecība ir saistīta ar bērnu vervēšanu, pārvadāšanu un pārvietošanu peļņas nolūkā. Bērnu komerciāla seksuāla izmantošana var izpausties dažādos veidos, ieskaitot bērna piespiešanu nodarboties ar prostitūciju vai cita veida seksuālām darbībām vai bērnu pornogrāfiju. Bērnu ekspluatācijā var būt iesaistīts arī piespiedu darbs vai pakalpojumi, verdzība vai verdzībai līdzīgas darbības, kalpība, orgānu izņemšana, nelikumīga starptautiska adopcija, cilvēku tirdzniecība priekšlaicīgai laulībai, vervēšana par bērnu karavīriem, izmantošanai ubagošanā u.c.
Sieviešu tirdzniecība
Sievietes ievērojami biežāk cieš no seksuālas ekspluatācijas un fiktīvām laulībām, kas abas ir vienas no visplašāk izplatītākajām cilvēku tirdzniecības formām. Sieviešu īpašo ievainojamību paspilgtina sabiedrībā valdošie stereotipi un aizspriedumi par dzimumu lomām un vīriešu-sieviešu savstarpēji hierarhiskajām attiecībām.
Vīriešu tirdzniecība
Atsevišķos avotos norādīts, ka no visiem cilvēku tirdzniecības upuriem aptuveni ceturtā daļa ir vīrieši; bērnu tirdzniecības gadījumā katrs trešais cilvēku tirdzniecības upuris ir zēns.[10] Vīrieši ievērojami biežāk cieš no piespiedu darba un ekspluatācijas darba vidē, kas līdztekus seksuālai ekspluatācijai un fiktīvām laulībām ir viena no visplašāk izplatītākajām cilvēku tirdzniecības formām. Arī vīrieši cilvēku tirdzniecības kontekstā cieš no dzimumu stereotipiem, kas visbiežāk izpaužas kā nevēlāšanās vērsties pie atbalsta organizācijām, baidoties no ģimenes, radu, draugu, kolēģu un paziņu nosodījuma un neizpratnes, ko pastiprina sabiedrībā valdošie stereotipi par vīriešiem kā stipro dzimumu.
Atsauces
- ↑ «Cilvēktirdzniecība.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. jūlijā.
- ↑ LR Krimināllikums, 154.2 panta pirmā un otrā daļa.
- ↑ Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokols par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to.
- ↑ LR Krimināllikums, 154.2 panta trešā daļa.
- ↑ LR Krimināllikums, 154.2 panta ceturtā daļa.
- ↑ Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts: Glossary. https://eige.europa.eu/thesaurus/terms/1375?lang=en
- ↑ UNODC: Global report on trafficking in persons. 6.lpp. https://www.unodc.org/documents/Global_Report_on_TIP.pdf
- ↑ 8,0 8,1 Cilvēktirdzniecība.lv: http://www.cilvektirdznieciba.lv/lv/kas-ir- Arhivēts 2020. gada 3. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Un.Gift.Hub.: Global initiative to fight human trafficking. Trafficking for organ trade. https://web.archive.org/web/20141109112345/http://www.ungift.org/knowledgehub/en/about/trafficking-for-organ-trade.html
- ↑ American Psychological Association: Unseen victims of sex trafficking. https://www.apa.org/monitor/2017/04/sex-trafficking
Ārējās saites
