Bēri

Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch").

Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815).

Fon Bēri (vācu: von Baehr) ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16. gadsimtā un kļuva par lieliem zemes īpašniekiem Piltenes apgabalā, vēlāk Kurzemes guberņā. Krievijas Impērijas valdība 1853. gadā atzina Kurzemes fon Bēru dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu.

Cita fon Bēru (von Bähr) dzimta 1772. gadā ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Igaunijas fon Bēru dzimta ceļas no 16. gadsimta Tallinas namnieka Heinriha Bēra vai Bāra (Baar, Bar). Viņa pēctecis Igaunijas muižnieks Heinrihs Bērs (Baer) 1749. gadā Vīnē tika uzņemts bruņniecībā un ieguva pievārdu „Edler von Hutthorn“ (dižciltīgais no Hutornas), pēc tam viņu 1768. gadā ierakstīja Igaunijas bruņniecības matrikulā. Aleksandrs Bērs no Hutornas (Baer Edler von Huthorn) 1884/85. gadā tika uzņemts Sāmsalas bruņniecības matrikulā.

Vēsture

Kurzemes baronu fon Bēru dzimtas ciltstēvs bija Ferdenas dižciltīgais Dītrihs fon Bērs (Behr, miris 1575) no Lejassaksijas, kas iestājās Kurzemes bīskapa un Sāmsalas-Vīkas bīskapa fon Minhauzena (miris 1572) dienestā, apprecējās ar viņa māsu Annu un kļuva par Sāmsalas fogtu. Viņam bija 12 bērni, vecākais dēls Ulrihs fon Bērs (1532–1585) kopš 1556. gada bija bīskapa Minhauzena koadjutors un Kurzemes bīskapijas domkapitula prāvests. Viņam piederēja Zlēku muiža (Schleck), Ēdoles muiža (Edwahlen) un Cīravas muiža (Zierau). 1560. gadā Dānijas karalis Frīdrihs II no Ulriha Bēra atpirka Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam un iecēla Dītrihu par vietvaldi abās bīskapijās. 1562. gadā Dītrihs un Ulrihs Bēri aizbrauca atpakaļ uz vācu zemēm. Otrs dēls Johans fon Bērs (1543–1613) no vecākā brāļa mantoja Ēdoles un Zlēku muižas. 1578. gadā viņš kļuva par agrākā Livonijas ķēniņa Magnusa padomnieku, kas 1581. gadā viņam par 16 000 dālderu pārdeva Angermindes pili, kā arī Popes un Irbes muižas. Viņš bija arī Ugāles muižas (Ugahlen) īpašnieks. 1583. gadā pēc Magnusa nāves kļuva par Piltenes fogtu.^[1] Sākumā Johans fon Bērs rezidēja Angermindes pilī, bet vēlāk pārcēlās uz dzīvi Popes muižas kungu mājā.

Citas Bēru dzimtas

Igaunijas fon Bēru dzimtas slavenākais pārstāvis bija Kārlis Ernests fon Bērs, kas bija cēlies no Hutornas bruņinieku Bēru (Ritter von Baer, Edler von Huthorn) dzimtas Igaunijas bruņniecības atzara. Vidzemes fon Bēru dzimta cēlusies no zviedru majora Jākoba Reinholda Bēra (Bähr), kas pēc 1650. gada ieguva Rāmuļu muižu (Ramelshof). Dzimtu uzņēma Vidzemes bruņniecības matrikulā 1772. gadā.

• 
  Tetelmindes muižas tornis un mākslīgās pilsdrupas (1898)
• 
  Zlēku muiža (attēls no 1926. gada grāmatas)
• 
  Ēdoles pils fasāde (2008)
• 
  Bēriem piederējusī Cīravas muižas pils (2001)
• 
  Popes muižas kungu māja (2010)
• 
  Angeles fon Bēras (Angele von Behr) kaps Sunākstes luterāņu baznīcas kapsētā (1916)

Literatūra

1. Vogell, F. Versuch einer Geschlechtsgeschichte des hochadeligen Hauses der Herren Behr im Hannoverschen und Curlaendischen aus theils bereits gedruckten, theils ungedruckten Urkunden entworfen. Celle: 1815
2. Bar, L. Stammtafeln und Nachrichten von dem Geschlecht von Bar, 1850
3. Genealogisches Handbuch der Baltischen Ritterschaften Teil Kurland. S. 13-38.
4. Ulrich Baron von Behr — Edwahlen unter Mitwirkung von Alexander Senning. «Edwahlen und die Behrsche Ecke in Kurland». Verden. 1979.
5. Лудмер. Княжеские, графские и баронские фамилии Прибалтийских губерний. Вып. 1. Митава. 1902. Глава 12. Бароны фон Беръ

Slaveni Bēri

• Dītrihs Bērs (ap 1505–1575), Sāmsalas fogts
• Ulrihs fon Bērs (1532–1585), bīskapa Minhauzena koadjuktors un Kurzemes bīskapijas doma prāvests
• Johans fon Bērs (1543–1613), bīskapa Magnusa padomnieks, pēc viņa nāves Piltenes fogts
• Kārlis Ernests fon Bērs (1792-1876), biologs, viens no embrioloģijas pamatlicējiem
• Heinrihs fon Bērs (1902-1983), virsnieks, Vērmahta, vēlāk Bundesvēra tanku divīzijas ģenerālis

Bēru muižas

• Aizputes pilsmuiža
• Ances muiža (Anzen)
• Cīravas muiža (Zierau)
• Ēdoles muiža (Edwahlen)
• Popes muiža (Popen)
• Tetelmindes muiža (Tetelmünde)
• Ugāles muiža (Ugahlen)
• Vārenbrokas muiža (Wahrenbrock)
• Vērgales muiža (Wirginahlen)
• Zlēku muiža (Schleck)

Atsauces

1. Stavenhagen, Oskar: Genealogisches Handbuch der kurländischen Ritterschaft, Teil 3, 2: Kurland, Lfg. 9-12, Bd.: 2, Görlitz, 1937

Ārējās saites