Buhāra

Buhāra
pilsēta
Buxoro/Бухоро
Buhāra
Koordinātas: 39°46′N 64°26′EKoordinātas: 39°46′N 64°26′E
Valsts	Uzbekistāna
Vilajets	Buhāras vilajets
Platība
• pilsēta	143 km^2
Iedzīvotāji (2020)
• pilsēta	280 187
• blīvums	1 959,3/km²
• aglomerācija	328 400
Laika josla	UTC+5
Pasta indekss	2001ХХ
Mājaslapa	www.buxoro.uz
Buhāra Vikikrātuvē

Buhāra (uzbeku: Buxoro, tadžiku: Бухоро, Bukhoro) ir pilsēta Uzbekistānā, Buhāras vilajeta administratīvais centrs pie Zarafšonas upes.^[1] Pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pēc iedzīvotāju skaita (aptuveni 263 tūkstoši) Buhāra ir piektā lielāka pilsēta Uzbekistānā. Vairums no iedzīvotājiem ir uzbeki, bet nozīmīgas minoritātes ir arī tadžiki un krievi.

Vēsture

Buhāra bija viena no senās Sogdiānas galvenajām pilsētām, kas līdz Maķedonijas Aleksandra iekarojumiem piederēja Ahemenīdu impērijai, pēc tam Seleikīdu impērijai. No 250. līdz 120. gadam p.m.ē. Buhāra atradās patstāvīgas Grieķu–Baktriešu valsts, tad līdz Kušānu valsts sastāvā. Buhāras uzplaukumu kopš 2. gadsimta p.m.ē. nodrošināja Zīda ceļš, kas veda no Ķīnas uz Eiropu. Mūsu ēras 5. gadsimtā Buhāru ieņēma eftalīti jeb "baltie huņņi", 6. gadsimtā turki, 7. gadsimtā arābi, kas pakāpeniski islamizēja tās iedzīvotājus. 892. gadā Buhāra kļuva par Samanīdu impērijas galvaspilsētu un nozīmīgu zinātnes un kultūras centru, 11. gadsimtā to iekļāva Karahanīdu valsts, bet 13. gadsimtā Horezmas valsts sastāvā.

1220. gadā Buhāru ieņēma Čingizhans, bet 1370. gadā to pakļāva Timurs. 1533. gadā tā kļuva par Buhāras hanistes, bet 1785. gadā par Buhāras emirāta galvaspilsētu. 1868. gadā Buhāras emirāts bija spiests kļūt par Krievijas impērijas vasaļvalsti, 1920. gadā pilsētu okupēja Sarkanā armija. Līdz 1924. gadam tā bija Buhāras Tautas Padomju Republikas galvaspilsēta, pēc tam Uzbekijas PSR apgabala centrs. Kopš 1992. gada Uzbekistānas vilajeta centrs.

Buhārā dzīvojuši

Avicenna.

• Muhamads al-Buhārī (810–870), imams, zinātnieks
• Abu Bakrs al-Kalābādī (dzīvoja 10. gadsimtā), sūfijs, sacerējis "Sūfiju mācību" (Kitab at-ta'arruf)
• Abu Bakrs Muhamads Naršahi (899—959), sacerējis "Buhāras vēsturi" (Tārich-e Bochārā)
• Avicenna (980–1037), ārsts un filozofs
• Omars Haijāms (1048–1131), matemātiķis un dzejnieks

Atsauces

1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 129. lpp.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Buhāra.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)