Britu armija

Britu armija
Britu armijas ģērbonis
Founded	1660. gada 1. janvāris[1][2]
Valstis	Skotijas Karaliste (daļēji) (līdz 1707) Anglijas Karaliste (līdz 1707) Lielbritānijas Karaliste (1707–1800) Apvienotā Karaliste (1801–pašlaik)
Allegiance	Apvienotās Karalistes Karalis
Tips	Armija
Loma	Sauszemes bruņotie spēki
Lielums	76 220 aktīvajā dienestā (2023. gada jūlijs)[3] 4140 Gurkas ( 2023. gada jūlijā)[3] 26 760 Brīvprātīgie rezervisti (2023. gada jūlijā)[3]
Daļa no	Lielbritānijas bruņotie spēki
Website	https://www.army.mod.uk/
Komandieri
Armijas Virspavēlnieks	Čārlzs III Vindzors
Ģenerālštāba priekšnieks	Ģenerālis Sers Patriks Sanderss[4]
Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks	Ģenerālleitnants Šerona Nesmita[5]
Armijas virsseržants	Varentoficieris Pols Keirnijs
Ordeņi
Kara karogs
Neceremoniālais karogs

Britu armija (angļu: British Army) ir Apvienotās Karalistes galvenie sauszemes kara spēki, kas ir daļa no Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem kopā ar Karaliskajiem jūras spēkiem un Karaliskajiem gaisa spēkiem. Uz 2023. gada 1. jūliju Lielbritānijas armijā bija 76 225 pastāvīgās pilnas slodzes militārpersonas, 4 139 Gurkas, 26 755 brīvprātīgie rezerves karavīri un 4532 pārējie darbinieki, kopā 111 651 militārpersonas.^[6]

Mūsdienu Lielbritānijas armijas vēsture aizsākās 1707. gadā, pirms tam pastāvot Anglijas armijai un Skotijas armijai kuras tika izveidotas 1660. gada atjaunošanas laikā. Termins Britu armija tika pieņemts 1707. gadā pēc Anglijas un Skotijas savienības akta parakstīšanas.^[7]

Britu armijas locekļi zvēr uzticību monarham kā savam armijas virspavēlniekam,^[8] taču 1689. gada tiesību aktam un 1689. gada tiesību prasījuma aktam ir nepieciešama parlamenta piekrišana, lai kronis varētu uzturēt miera laika pastāvīgu armiju.^[9] Tāpēc parlaments apstiprina armiju, pieņemot Bruņoto spēku likumu vismaz reizi piecos gados. Armiju pārvalda Lielbritānijas Aizsardzības ministrija un komandē Ģenerālštāba priekšnieks.

Britu armija ir piedalījusies lielākajos miltārajos konfliktos starp pasaules lielvarām, tostarp Septiņu gadu karā, Amerikas revolucionārajā karā, Napoleona karos, Krimas karā un Pirmajā un Otrajā pasaules karā. Lielbritānijas uzvaras lielākajā daļā šo izšķirošo karu ļāva tai ietekmēt notikumus pasaulē un nostiprināties kā viena no pasaules vadošajām militārajām un ekonomiskajām lielvarām.^[10]

Kopš aukstā kara beigām Lielbritānijas armija ir bijusi izvietota vairākās konfliktu zonās, bieži vien kā ekspedīcijas spēku, koalīcijas spēku vai Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas operācijas sastāvdaļa.^[11]

Armijas struktūra

Armijas štābs atrodas Endoverā, Hempšīrā, un ir atbildīgs par spēku nodrošināšanu operatīvai darbībai, ko nodrošina pastāvīgais apvienotais štābs.^[12] Armijas komandstruktūra ir hierarhiska, un vispārējā vadība atrodas Ģenerālštāba priekšnieka (CGS) vadībā, kurš ir tieši pakļauts Lielbritānijas bruņoto spēku vadītāja Aizsardzības štāba priekšniekam. Ģenerālštāba priekšnieku atbalsta Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks. Armijas štābs tālāk ir sadalīts divās pakļautās komandstruktūrās — Lauka armijas un Mājas pavēlniecībā, katru komandē ģenerālleitnants.^[13] Šīs divas pavēlniecības struktūras kalpo atšķirīgiem mērķiem un ir sadalītas divīziju un brigāžu struktūrā, kuras pašas sastāv no sarežģītu mazāku vienību, piemēram, bataljonu, sajaukuma. Britu armijas vienības ir vai nu pilnas slodzes “regulārās” vienības, vai nepilnas slodzes armijas rezerves vienības.

Lauka armija

Lauka armijas komandiera vadībā Lauka armija ir atbildīga par spēku ģenerēšanu un sagatavošanu pašreizējām un ārkārtas operācijām. Lauka armijā ietilpst^[13]

• • 1. divīzija (Apvienotā Karaliste)
  • 3. divīzija (Apvienotā Karaliste) divīzija, kas ir Apvienotās Karalistes stratēģiskā sauszemes kara militārā vienība
  • 6. divīzija (Apvienotā Karaliste)
  • 16. Gaisa trieciendesanta Brigāde ir Lielbritānijas armijas gaisa desanta uzbrukuma formējums.^[14]
  • Sauszemes kara centrs kas ir atbildīgs par kaujas mobilitātes pielāgošanos, lai nodrošinātu panākumus operācijās.

Speciālie spēki

Lielbritānijas armija Apvienotās Karalistes Speciālo spēku direktorātam pievieno divus no trim speciālo spēku formējumiem: Īpašo gaisa dienestu (SAS) un Speciālo izlūkošanas pulku (SRR).^[15]

Koloniālās vienības

Britu armija vēsturiski ietvēra sevī daudzas vienības no tagadējām Sadraudzības valstīm. Kad Britu impērija tika nodibināta Ziemeļamerikā (ieskaitot Bermudu salas) un Rietumindijā 17. gadsimta sākumā nebija pastāvīgas angļu armijas, bija tikai milicija, Jeomanrija un karaliskie miesassargi, kuru galvenais uzdevums bija valsts aizsardzība. Nekavējoties jaunie militārie formējumi tika veidoti arī kolonijās. Koloniālā milicija sākotnēji aizstāvēja kolonijas pret pamatiedzīvotājiem un Eiropas konkurentiem. Kad pastāvošā Anglijas armija, vēlāk Lielbritānijas armija, radās un sāka dienestu kolonijās, koloniālās milicijas cīnījās plecu pie pleca ar to vairākos karos, tostarp Septiņu gadu karā. Dažas no koloniālās milicijas vienībām nostājās amerikāņu pusē Amerikas Neatkarības kara laikā.

Dienesta pakāpes un zīmotnes

Vēsturiskās zīmotnes

Dienesta pakāpju grupa	Augstākie virsnieki					Lauka virsnieki				Jaunākie virsnieki
(1880–1902)
	Feldmaršals	Ģenerālis	Ģenerālleitnants	Ģenerālmajors	Brigadieris		Pulkvedis	Pulkvežleitnants	Majors	Kapteinis	Leitnants	Otrais leitnants	Virsnieks kadets
(1902–1920)
	Feldmaršals	Ģenerālis	Ģenerālleitnants	Ģenerālmajors	Brigadieris		Pulkvedis	Pulkvežleitnants	Majors	Kapteinis	Leitnants	Otrais leitnants	Virsnieks kadets
(1920–1921)
	Feldmaršals	Ģenerālis	Ģenerālleitnants	Ģenerālmajors	Brigadieris		Pulkvedis	Pulkvežleitnants	Majors	Kapteinis	Leitnants	Otrais leitnants	Virsnieks kadets
(1921–1928)
	Feldmaršals	Ģenerālis	Ģenerālleitnants	Ģenerālmajors		Pulkvedis komandants/ Štāba pulkvedis	Pulkvedis	Pulkvežleitnants	Majors	Kapteinis	Leitnants	Otrais leitnants	Virsnieks kadets
(1928–1953)
	Feldmaršals	Ģenerālis	Ģenerālleitnants	Ģenerālmajors		Brigadieris	Pulkvedis	Pulkvežleitnants	Majors	Kapteinis	Leitnants	Otrais leitnants	Virsnieks kadets
(1953–2022)
	Feldmaršals	Ģenerālis	Ģenerālleitnants	Ģenerālmajors		Brigadieris	Pulkvedis	Pulkvežleitnants	Majors	Kapteinis	Leitnants	Otrais leitnants	Virsnieks kadets
(2022–)
	Feldmaršals	Ģenerālis	Ģenerālleitnants	Ģenerālmajors		Brigadieris	Pulkvedis	Pulkvežleitnants	Majors	Kapteinis	Leitnants	Otrais leitnants	Virsnieks kadets
NATO Kods	OF-10	OF-9	OF-8	OF-7	OF-6		OF-5	OF-4	OF-3	OF-2	OF-1		OF-D

Atsauces

1. Noel T. St. John Williams (1994). Redcoats and courtesans: the birth of the British Army (1660–1690). Brassey's. p. 16. ISBN 9781857530971.
2. Clifford Walton (1894). History of the British Standing Army. A.D. 1660 to 1700. Harrison and Sons. pp. 1–2.
3. «Quarterly service personnel statistics 1 July 2023». Ministry of Defence. Skatīts: 2023. gada 22. septembris.
4. «Chief of the General Staff – General Sir Patrick Sanders KCB CBE DSO ADC Gen». gov.uk. June 2022.
5. «Lieutenant General Sharon Nesmith becomes Deputy Chief of the General Staff». GOV.UK (angļu). Ministry of Defence. Skatīts: 2022. gada 12. augusts.
6. "Quarterly service personnel statistics 1 July 2023". gov.uk. 22 September 2023.
7. Walton, Clifford (1 January 1894). History of the British Standing Army. A.D. 1660 to 1700. Harrison and Sons. p. 16.
8. https://assets.publishing.service.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/43291/Ch18.pdf
9. "Bill of Rights 1689". UK Parliament. Archived from the original on 12 March 2017. Retrieved 9 March 2017.
10. Louis, William Roger; Low, Alaine M.; Porter, Andrew (1 January 2001). The Oxford History of the British Empire: The nineteenth century. Oxford University Press. p. 332. ISBN 978-0-19-924678-6.
11. [e-mail], The British Army. "The British Army – Operations and Deployments". army.mod.uk. Archived from the original on 28 January 2017. Retrieved 9 March 2017.
12. [e-mail], The British Army. "The British Army – Higher Command". army.mod.uk. Archived from the original on 28 January 2017. Retrieved 9 March 2017.
13. "Command Structure". www.army.mod.uk. Retrieved 22 November 2020.
14. "16 Air Assault Brigade". www.army.mod.uk. Retrieved 22 November 2020.
15. "Special Reconnaissance Regiment". Parliament of the United Kingdom. Archived from the original on 25 April 2010. Retrieved 26 March 2010.

Literatūra

• Gill Bates. Rising Star: China's New Security Diplomacy. Brookings Institution Press, 2010. 25. lpp. ISBN 978-0-8157-0453-9.
• BBC staff. «Recruitment Age for Army Raised». BBC News, 2007. gada 6. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. februāris.
• Antony Beevor. Inside the British Army. London : Chatto & Windus, 1990. ISBN 0-7011-3466-6.
• Michael Buchanan. «Irish swell ranks of UK military». BBC, 2008. gada 27. novembris.
• Iain Burnside. «Songs for squaddies: the war musical Lads in Their Hundreds». The Guardian, 2010. gada 19. maijs.
• Robert M Cassidy. Counterinsurgency and the global war on terror: military culture and irregular war. Greenwood Publishing Group, 2006. ISBN 0-275-98990-9.
• David Chandler, Ian Beckett (redaktori). The Oxford History of the British Army. Oxford Paperbacks, 2003.
• Sean J. Connolly. The Oxford Companion to Irish history. Oxford : Oxford University Press, 1998. 505. lpp. ISBN 978-0-19-211695-6.
• (Sir) Robert Ensor. England: 1870–1914. (The Oxford History of England) XIV (Revised izd.). Oxford : Oxford University Press, 1980 [1936]. ISBN 0-19-821705-6.
• Gregory Fremont-Barnes. Who Dares Wins – The SAS and the Iranian Embassy Siege 1980. Osprey Publishing, 2009. ISBN 978-1-84603-395-7.
• French, David. Army, Empire, and Cold War: The British Army and Military Policy, 1945–1971 (2012) DOI:10.1093/acprof:oso/9780199548231.001.0001
• Martin Gilbert. Churchill and America. Simon & Schuster, 2005. 301. lpp. ISBN 0-7432-9122-0.

Ārējās saites

• https://www.army.mod.uk/