Beloozeras kņazi bija vieni no Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdniekiem, kuru galvenā mītne bija Beloozeras pils. No 1238. gada patstāvīgas Beloozeras kņazistes valdnieki, kuru 1485. gadā Maskavas lielkņazsIvans III pievienoja saviem īpašumiem.
Vēsture
862. gada notikumu sakarā Nestora hronikas sākumā minēts, ka Beloozeras pirmiedzīvotāji bijuši vesi: "Un visu varu saņēma Ruriks, un sāka izdalīt saviem vīriem pilsētas — tam Polocku, šim Rostovu, citam Beloozeru. Tajās pilsētās varjagi ir ienācēji, bet pamatiedzīvotāji Novgorodā ir slāvi, Polockā kriviči, Rostovā merieši, Beloozerā vesi, Muromā muromieši, un par tiem visiem valdīja Ruriks."
1207. gadā dibinātajā Rostovas kņazistē bez Rostovas ietilpa arī Beloozera, Jaroslavļa, Mologa, Ugļiča un Lielā Ustjuga. 1218. gadā kņazs Konstantīns sadalīja savu valsti trīs dēliem — Vasiļko ieguva Rostovu, Vsevolods Jaroslavļu, bet Vladimirs Ugļiču. Pēc Vasiļko nogalināšanas 1238. gadā viņa dēls Boriss ieguva Rostovu, bet Gļebs Beloozeru, ko uzskata par Beloozeras kņazistes dibināšanas laiku.
1278. gadā pēc Gļeba Vasiļkoviča nāves par Beloozeras kņazu kļuva viņa dēls Mihails, taču 1279. gadā Mihaila brālēns Dmitrijs Borisovičs ieņēma Beloozeru un padzina Mihailu. 1286. gadā Mihails atguva tēva kņazisti, kuru 1293. gadā mantoja viņa dēls Fjodors.
1328. gadā Maskavas lielkņazs Ivans I Kaļita iegādājās Beloozeras kņazisti, 1338. gadā Uzbekhans Kaļitam atņēma jarliku pār Beloozeras kņazisti un atdeva to kņazam Romānam Mihailovičam. Pēc viņa nāves 1339. gadā kņazisti sadalīja divās dalienās saviem dēliem — Fjodoram un Vasilijam.
1218. — 1238. Vasiļko Konstantinovičs (Василько Константинович, Konstantīna vecākais dēls), Rostovas kņazs, nogalināts pēc krišanas gūstā kaujā ar mongoļiem
Beloozeras kņazi
1238. — 1278. Gļebs Vasiļkovičs (Глеб Константинович, Vasiļko jaunākais dēls), 1244. gadā kļuva par Zelta Ordas vasali
1278. — 1279., 1286. — 1293. Mihails Gļebovičs (Михаил Глебович)