Bartolomē Estebans Muriljo (spāņu: Bartolomé Esteban Murillo) (dzimis 1617. gada 31. decembrī Seviļā, miris 1682. gada 3. aprīlī turpat) bija spāņu gleznotājs. Visu mūžu pavadījis dzimtajā Seviļā. 1660. gadā kļuva par Seviļas mākslas akadēmijas pirmo prezidentu.
Gleznojis reliģiskus motīvus un pilsētas nabagu dzīvi, slaveni ir Muriljo Dievmātes, "Šķīstā ieņemšana", "Padujas svētā Antonija brīnums", "Zēns ar suni", kā arī Seviļas bērnu gleznojumi.
Gleznas atrodas daudzos pasaules muzejos, tomēr vislielākā Muriljo darbu kolekcija ir Prado un Seviļas mākslas muzejā.
Muriljo raksturīgi skaistuma meklējumi, idealizējošas tendences, mīksta, gaisīga gleznošanas maniere un izsmalcināta meistarība gaismēnas atveidošanā. Vienots kolorīts tikai vēlīnajos darbos, sakarā ar dekoratīvo tendenču pastiprināšanos iegūst nevajadzīgu raibumu, bieži reliģiskās kompozīcijas iegūst dekoratīvisma iezīmes, bet tēli kļūst virspusēji, idealizēti un salkani.
