Latvijā baltvēderis ir parasts caurceļotājs, bet rets ligzdotājs. Baltvēdera ligzdošana pirmo reizi fiksēta 1958. gadā. Pēdējos gados Latvijā ligzdo 10—100 pāru, turklāt atsevišķi īpatņi siltās ziemās Latvijas rietumu daļā mēdz pārziemot.[4] Ligzdošanai izmanto galvenokārt sūnu purvus, ar zālaugiem klātas salas vai virsūdens augu cerus.[8]
Izskats
Baltvēderis ir vidēji liela peldpīle, kas ir mazāka par meža pīli, bet lielāka par krīkli. Tā ķermeņa garums ir 42—50 cm, spārnu plētums 71—85 cm,[9] svars 500—1073 g.[6] Baltvēdera tēviņamriesta laikā ir pelēka mugura, balts vēders un sārts kakls un krūtis, galva kastaņbrūna ar gaišu, smilšu brūnu pieri, bet aste koši melna. Spārnu virspusēs tiem ir tumši zaļi un koši balti spoguļi, kas labi saskatāmi lidojumā. Pēc spalvu nomaiņas vasaras vidū tēviņi kļūst līdzīgi matītēm — pelēki vai gaiši brūni ar baltu vēderu. Parasti tēviņi ir brūnāki nekā mātītes. Jaunie putni izskatās līdzīgi mātītēm.[9]
Baltvēderim baltais vēdera apspalvojums ir gan riesta laikā, gan vēlāk pēc pārošanās sezonas
Uzvedība un barība
Baltvēdera mātīte
Baltvēderis mājo atklātās, mitrās vietās, seklu ūdenstilpju tuvumā, tie var būt purvi, slapjas pļavas ar garākiem augiem. Tas barojas parasti ar ūdensaugiem, pabāžot galvu zem ūdens, retos gadījumos tas krastā ganās līdzīgi kā zoss un ēd zāli vai jaunos dzinumus un saknes. Ja ir izdevība, baltvēderis ēd arī graudus un sēklas.[9] Reizēm barojas arī ar bezmugurkaulniekiem un kukaiņiem.[8] Ārpus vairošanās sezonas baltvēderis ir sabiedrisks un draudzīgs, tas parasti barojas baros, kas var būt samērā lieli. Šie ūdensputni ir skaļi un labs putnu pazinējs tos var atpazīt pēc to svilpieniem (tēviņiem) un ņurdieniem (mātītēm).
Ligzdošana
Tēviņš riesta laikā aplido mātīti, bet drīz pēc pārošanās pāris šķiras un rūpes par jauno paaudzi uzņemas tikai mātīte. Arī ligzdu mātīte būvē viena ūdenstilpes krastā uz zemes labi apslēptā vietā vai uz salas. Seklu iedobi mātīte izklāj ar sausu zāli un spalviņām, kuras izrauj sev no krūtīm.[10] Dējumā ir apmēram 8 gaiši brūnas olas. Inkubācijas periods ilgst 25 dienas un drīz pēc izšķilšanās mazie pīlēni pamet ligzdu un visur seko mātei. Apmēram 40 dienu vecumā tie sāk lidot un ģimene sadalās.[9]
_(2).jpg)
