Amudarja (tadžiku: Омударё vai дарёи Ому — Omudaryo vai daryoi Omu; persiešu: آمودریا — Āmudaryā; uzbeku: Amudaryo, kur darya nozīmē ‘jūra’ vai ‘ļoti liela upe’) ir garākā upe Centrālāzijā.
Amu, iespējams, ir nācis no Āmulas pilsētas nosaukuma, kas tagad zināma kā Turkmenabata. Tā veidojas satekot divām upēm — Vahšai un Pandžai. Daudzi vietējie sauc upi par Džajhunu (جيحون), kas varētu būt atvasinājums no Gihonas, kas ir bībeliskais nosaukums vienai no četrām Ēdenes dārza vai paradīzes upēm.[1] Šādi upi sauc arī vairums viduslaiku islama rakstnieku.
Arāla jūras apkārtne ap 1960. gadu. Dzeltenā iekrāsotas valstis, kas vismaz daļēji atrodas Arāla jūras baseinā.
Upe ir kuģojama 1450 km garumā. Tās kopējais garums ir 2400 km un baseina platība 534 739 km2, sniedzot 55 km2 lielu gada noteci, kas visa plūst no augstkalnes dienvidos, kur gada nokrišņu daudzums var būt virs 1000 mm. Pat pirms plaša apjoma irigācijas ieviešanas vasaras karstuma dēļ ne viss ūdens daudzums sasniedza Arāla jūru. Ir pierādījumi, ka lielie Pamira ledāji sniedza pietiekamu daudzumu ūdens, lai Arāla jūra pārplūstu trīspadsmitajā un četrpadsmitajā gadsimtā.
Amudarjas ūdeņu izmantošana irigācijai ir bijis galvenais faktors, kas ir ietekmējis Arāla jūras sarukšanu kopš 1950. gadu beigām.
Vēstures pieraksti apgalvo, ka dažādos periodos upe ir ieplūdusi Arāla jūrā (no dienvidiem), Kaspijas jūrā (no austrumiem) vai abās, tāpat kā Sirdarja.
Atsauces
↑(angliski) William C. Brice. 1981. Vēsturiskais islama atlants. ISBN 90-04-06116-9.
.svg){kind=small}
