Ēdenes dārzs (ivritā: גַּן עֵדֶן, Gan ʿEḏen; ʿEḏen — ‘bauda, prieks, dārglieta’, akadiešu: edinnu — ‘stepe’)[1] ir Bībelē aprakstītais "Dieva dārzs", pirmo cilvēku (Ādams un Ieva) dzīvesvieta pirms krišanas grēkā.
Visplašāk aprakstīts Radīšanas grāmatas 2. un 3. nodaļā, kā arī Ecekiēla grāmatā. Radīšanas grāmatas 14. nodaļā ir pieminēts "Dieva dārzs" (nevis Ēdene), Ecekiēla grāmatas 31. nodaļā ir pieminēti "dārza koki".
Ebrejiem un kristiešiem šī ir paradīze. Šis apzīmējums "paradīze" cēlies no senirāņu vārda pardisu (‘iežogota vieta, dārzs, parks’), ar ko tiek apzīmēta persiešu valdnieku labiekārtotās saimniecības, kuras laikabiedri uzskatīja par svētlaimīgām vietām uz zemes.[1]
Saskaņā ar Radīšanas grāmatu Ēdenes dārzu apūdeņojusi upe, kas sadalījusies četrās upēs.[1] Te dzīvoja dažādi dzīvnieki, putni, auga koki un stādi.[1] Dārzā atradās koks, kura augļus Dievs bija aizliedzis Ādamam un Ievai ēst.[1] Šis koks tika iestādīts dārza vidū, tas bija laba un ļauna atzīšanas koks.[1] Kad čūska pavedināja Ievu pārkāpt Dieva uzstādīto noteikumu neēst augli, gan Ieva, gan Ādams, kas abi bija baudījuši šī koka augļus (šis tiek uzskatīts par pirmo grēku), tika padzīti no Ēdenes dārza.[1]
Pārnestā nozīmē Ēdenes dārzs apzīmē mūžīgās svētlaimes un baudu zemi.[2]
.jpg)
