Aizguvumi no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām

Amerikas kolonizēšanas gaitā četru gadsimtu garumā starp dažādu eiropiešu un indiāņu valodu lietotājiem izveidojās cieši ekonomiski, politiski un kultūras sakari. To rezultātā angļu, spāņu, portugāļu un franču valodās ienāca aizguvumi no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām. Caur eiropiešu kolonizatoru valodām šos aizguvumus pārņēma arī citas valodas, tostarp latviešu.

Lielākā daļa aizguvumu apraksta abu Amerikas kontinentu floru un faunu, kā arī raksturo Amerikas pamatiedzīvotāju kultūru un dzīvesveidu.

Unkass un Miantonomo; "Un, kad Unkass man sekos, tad izsīks sagamoru asinis, jo mans dēls ir pēdējais mohikānis..."; Dž. F. Kūpera grāmatu tulkojumi jau 19.gs. beigās bija vieni no pirmajiem, caur kuriem aizguvumi no indiāņu valodām ienāca latviešu valodā.

Aizguvumi no algonkinu valodām

Gar Atlantijas piekrasti dzīvojošās algonkinu tautas bija vienas no pirmajām, kas Ziemeļamerikā saskārās ar eiropiešu galvenokārt angļvalodīgajiem ieceļotājiem. Ciešo kontaktu rezultātā lielu skaitu aizguvumu pārņēma ne tikai valoda. Algonkinu izcelsme ir arī daudziem apdzīvoto vietu un municipalitāšu nosaukumiem, ieskaitot Kanādas galvaspilsētu Otavu. Pat vairākiem ASV štatiem (Masačūsetsas, Misisipi, Mičiganas, Ilinoisas, Konektikutas, Viskonsinas) un divām Kanādas provincēm Kvebekai un Manitobai nosaukumi ir algonkinu cilmes.

Algonkinu vārdi saglabājušies ne mazums hidronīmos, piemēram, Misisipi upe,[1][2] Mičiganas ezers,[2][3] Potomakas upe, Rapahanokas upe, Čezapīka līcis u.c.

Vairāku Amerikas pamatiedzīvotāju tautu nosaukumi plašāk pazīstami pēc to algonkinu eksonīma, nevis pašnosaukuma. Šie eksonīmi sastopami arī latviešu valodas tulkojumos — eskimosi (skatīt zemāk), vinebagi (iespējams, no potavatomu winpyéko, "netīro ūdeņu ļaudis"), siu, senāk latviski arī kā sjuksi (saīsināts no otavu naadowesiwag), asiniboini (no anišinabu "akmens siu"), čipevani (no krī čīpwayān, "(tie, kam ir) saindētas ādas").

  • Eskimoss: Amerikas un Austrumsibīrijas arktiskā reģiona pamatiedzīvotājs; no montanju aiachkimeou ([a:jas͡tʃime:w]), "sniega kurpju tīklojums".[4]
  • Haskijs: kamanu vilcēju suņu šķirne no ziemeļu reģioniem; angļu tirgotāju kuģu jūrnieki nosaukumu "haskijs" (husky) atvasināja no vārda "eskimoss" (skatīt augstāk).[5]
  • Hikorija: dižskābaržu rindas, riekstkoku dzimtas (Juglandeae), Carya ģints koki;[6] no pouhatanu pocohiquara ("dzēriens ar hikorijas riekstiem").[7]
  • Kinkažu: no algonkinu kwingwaage un anišinabu gwiingwa'aage ("tinis"), caur franču quincajou.[8] Dienvidamerikas iemītnieks neparastā veidā savu vārdu iemantoja no tiņa jeb āmrijas, ziemeļu puslodes faunas pārstāvja, kas nav radniecīgs kinkažu.
  • Mokasīni: ādas apavi; atvasināts no Virdžīnijas algonkinu pouhatanu makasin (radniecisks masačūsetsu mohkisson/mokussin, anišinabu makizin, mikmaku mksɨkn,[9][10] no protoalgonkinu maxkeseni (kurpe)).[11]
  • Oposums: somaiņu kārtas pārstāvis; no pouhatanu apasum, opussum [a:passem], cēlies no protoalgonkinu wa:p-aʔθemw, ("baltais suns", "baltais plēsējs").[12][13]
  • Pauvau: tradicionālie Ziemeļamerikas indiāņu svētki; no naragansetu powwaw ("šamanis", "garīgais līderis"), protoalgonkinu pawe·wa ("sapņot", "gūt vīziju"); vārds minēts grāmatā "Ziemeļamerikas indiāņi".
  • Pekans, pekanrieksti[14]: riekstkoku dzimtas (Juglandaceae) lapukoks no Ziemeļamerikas dienviddaļas; no ilinoisu pakani (anišinabu bagaan,[2] "rieksts [(kam) vajadzīgs akmens, lai pāršķeltu]"[15]); protoalgonkinu pakaˑni.
Siu cilts tipi; atsevišķi aizguvumi raksturo Amerikas pamatiedzīvotāju kultūru.
  • Pemikans: gaļas produkts; no krī pimîhkân, — "gatavot taukus" (protoalgonkinu pemihke·wa, — no pemy-, — "tauki" + -ehke, — "gatavot");[16][17] vārds minēts grāmatās "Ziemeļamerikas indiāņi" un "Mazais Bizons".
  • Sačems: no austrumabenaku sakəma (naragansetu sâchim[18] — "virsaitis"), proto-austrumalgonkinu sākimāw.
  • Sagamors: "sačems" un "sagamors" ir viena un tā paša vārda dialektiskas atšķirības;[19] tituls bieži sastopams grāmatā "Pēdējais mohikānis".
  • Skunkss: vārdu "squunk" Jaunanglijā akceptēja 1630.g., pārņemot nosaukumu no abenaku seganku[20] vai citas algonkinu valodas; protoalgonkinu forma šeka:kwa sastāv no saknes šek- ("urinēt") un -a:kw ("lapsa").[21]
  • Sukotašs: ēdiens, kura pamatprodukti ir kukurūza un pupiņas; no naragansetu msíckquatash ("gatavotas [graudaugu] sēkliņas"); protoalgonkinu mesiˑnkweteˑwari, viensk. mesiˑnkwete, kur mes-, ("viss kopums") + -iˑnkw-, ("acs [=sēkliņas]") + -eteˑ ("gatavot").[22]
  • Tobogans:Ziemeļamerikas indiāņu bezslieču kamanas; no mikmaku topaqan vai malesītu-pasamakodu tʰaˈpakən; protoalgonkinu wetaˑpyeˑkani, no wet- ("vilkt") + -aˑpyeˑ- ("saite") + -kan ("ierīce priekš"). Vārds lietots grāmatā "Ziemeļamerikas indiāņi".
  • Tomahauks: Ziemeļamerikas cirvis, tradicionāli indiāņu aukstais ierocis; no pouhatanu tamahaac, atvasināts no protoalgonkinu saknes temah ("cirst ar ieroci";[23] radniecīgs ar citu algonkinu valodu vārdiem — lenapu təmahikan,[24] malesītu-pasamakodu tomhikon, abenaku tomhikon, visi ar nozīmi "cirvis".)
  • Totēms: atvasināts no anišinabu vārda saknes -oode-, kas norāda uz radniecību cilts pārstāvju starpā; nindoodem ("mans totēms, ģints") vai odoodeman ("viņa totēms, ģints").[25]
  • Vampums: no masačūsetsu vai naragansetu vārda wampumpeag ("balta [gliemežvāku pērlīšu] virkne";[26] malesītu wapapiyik,[27] austrumu abenaku wápapəyak, anišinabu waabaabiinyag); protoalgonkinu wa·p-·py-aki, kur wa·p- ("balts") + -a·py- ("virkne") + -aki (daudzsk.).[28]
  • Vapiti: no šauni waapiti;[29] ("balta aste, ļipa"; anašinabu waabidiy[2]), no protoalgonkinu waˑpetwiya, kur waˑp ("balts") + -etwiy ("ļipa").
  • Vigvams: no austrumabenaku wikəwam (rietumabenaku wigwôm, anišinabu wiigiwaam); no protoalgonkinu wi·kiwa·Hmi.

Aizguvumi no navatlu valodas

Navatlu valoda pieder pie jūtu-acteku valodu saimes, un ir dzimtā valoda aptuveni pusotram miljonam Centrālmeksikas pamatiedzīvotāju. Lielākā daļa šo aizguvumu ir ienākuši caur spāņu valodu. Vairums navatlu vārdu beidzas ar piedēkļiem -tl, -tli un -li.[30] Spāņu valodā tiem piemēroja piedēkli -te.

Navatlu izcelsme ir Meksikas un attiecīgi tās galvaspilsētas Mehiko, kā arī vairākiem valsts štatu nosaukumiem (Koavilas, Mehiko, Mičoakanas, Oahakas, Tlaskalas un Sakatekasas štatiem).

  • Atlatls: īpašs šķēpmetis, ar kura palīdzību šķēpu ir iespējams aizsviest tālāk; no ahtlatl [aʔt͡ɬat͡ɬ]. Vārds vairākkārt sastopams latviski tulkotajā grāmatā "Pirmais amerikānis", kā arī minēts grāmatā "Ziemeļamerikas indiāņi".
  • Aksolotls[31]: Meksikas salamandra (Ambystoma mexicanum); āxōlōtl [a:'ʃo:lo:t͡ɬ] , no ā- + xōlōtl, "vīra kalpone".[32]
  • Avokado: no āhuacatl [a:'wakat͡ɬ], "sēklinieks" [a:'wakat͡ɬ].[33]
  • Čili: Capsicum ģints pipars ar asu garšu; no chīlli ['͡tʃi:l:i].
  • Gvakamole: uz avokado pamata gatavota mērce; nahuatlu āhuacamolli [a:waka'mo:l:i], tulk. "avokado mērce", no āhuacatl [a:'wakat͡ɬ] ("avokado") + mōlli ['mol:i], ("mērce").[34]
  • Hoacīns[35]: dzegužveidīgo (Cuculiformes) kārtas putns, no huāctzin.[36]
  • Kakao: no cacahuatl [ka'kawat͡ɬ]
  • Koijots: no coyōtl.[37]
  • Kecals: trogonveidīgo (Trogoniformes) kārtas putns; no quetzalli [ke't͡sal:i], "liela mirdzoša astes spalva" un no nahuatlu saknes quetz=""piecelties", ko attiecināja uz spalvu pušķi.[38]
  • Meskals: alkoholisks dzēriens no Meksikas; no mexcalli [meʃ'kal:i], metl [me͡tɫ] un ixcalli [iʃ'kal:i], kas nozīmē "krāsnī gatavota agave".[39]
  • Mole[40]: pazīstamākā meksikāņu mērce; no mōlli ['mo:l:i], "mērce".
  • Peijots: no peyōtl ['pejoːt͡ɬ].[41]
  • Ocelots: no ocēlōtl [o:se:lo:t͡ɬ].
  • Šokolāde: no xocolātl — ‘rūgtais ūdens’
  • Tamale: tradicionāls Latīņamerikas ēdiens;[42] no tamalli [ta'mal:i], caur spāņu tamal [ta'mal][43]
  • Tomāts: no tomatl ['tomat͡ɬ].[44]
Inku impērijas izplešanās ļāva kečvu valodai kā impērijas valsts valodai kļūt par dominējošo pamatiedzīvotāju valodu reģionā.

Aizguvumi no kečvu valodas

Kečvu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 8-10 miljoniem Dienvidamerikas pamatiedzīvotājiem, kas dzīvo centrālo Andu reģionā.[45] Kečvu aizguvumi ir ienākuši citās valodās galvenokārt caur spāņu valodu.

  • Gvanako: kamieļu dzimtas lama; no wanaku.[46]
  • Gvano: jūras putnu izkārnījumi gar Peru piekrasti, ko izmanto kā dabisko mēslojumu;[47] no wanu ("mēsli"), caur spāņu guano.
  • Hinīns: alkaloīds; no kinakina, caur spāņu quina.
  • Inkas: no Inka ("valdnieks", "kungs").[48]
  • Kinoa, arī kinva: graudaugu kultūra;[49] no kinwa, spāniski quinoa.
  • Koka, kokaīnkrūms: Dienvidamerikā augošs krūms; no kuka, caur spāņu coca.
  • Kondors: no kuntur, caur spāņu cóndor.
  • Lama: no llama (vai glama) caur spāņu valodu.[50]
  • Pampas: stepei līdzīgi līdzenumi Patagonijā; no pampa ("līdzenums").
  • Puma: no puma ("spēcīgs"), spāņu valodā ienāca 16.gs., angļu — 18.gs. 2. pusē.[51][52]
  • Vikunja: kamieļu dzimtas pārstāvis; no wik'uña, caur spāņu "vicuña".

Aizguvumi no tupu-gvaranu valodām

Tupu-gvaranu valodu atzars pieder tupu valodu saimei, un ir visplašāk izplatītā valodu grupa Dienvidamerikā. Atzaram pieder ap 50 valodu, ieskaitot gvaranu valodu.

Jaguārs; vairāki desmiti aizguvumu raksturo abu Amerikas kontinentu faunu.
  • Kapibara: pasaules lielākais grauzējs; no tupu ka'apiûara, kas sastāv no kaá (lapa) + píi (slaiks, izstīdzējis) + ú (ēst) + ara (piedēklis), — "tas, kas ēd izstīdzējušas lapas" vai "zāles ēdājs"[57]
  • Kuguārs: nereti izmantots pumas sinonīms; no gvaranu guaçu ara, portugāliski tas kļuva par suçuarana un 18.gs.2.pusē franču naturālisti nosaukumu pārveidoja par cuguar.[58][59][60]
  • Manioka: no tupinambu maniʔok.
  • Marakasa: sitamais mūzikas instruments; no tupu maraka.
  • Nandu: strausveidīgo kārtas pārstāvis; no gvaranu ñandú.
  • Petūnija: daudzgadīgs Petunia ģints augs; no tupu petun ("dūmi").
  • Piraņa: Characidae dzimtas saldūdens zivis; no tupu valodas.
  • Saimirs, arī vāveru pērtiķis: Saimiri ģints primātu kārtas pārstāvis;[61] no tupu sai-mirim vai gai-mbirin, kur sai — "pērtiķis" un mirim — "mazs".[62][63]
  • Tapioka: no maniokas (Manihot esculenta) saknes iegūta ciete; no tupinambu tɨpɨʔok-a ("izspiesta sula").
  • Tapirs: no tupinnambu tapi'ʔir-.
  • Tukāns: dzilnveidīgo kārtas (Piciformes) pārstāvji; no tupu tukana, caur portugāļu un franču.[64]
  • Uakari: primātu kārtas pārstāvis;[61] no tupu waka'ri, caur portugāļu[65]

Aizguvumi no aravaku valodām

Aravaku (arī kā maipuru) valodu saime izplatīta D-Amerikas ziemeļu un centrālajā daļā, senāk arī Karību salās, kopš 18.gs. C-Amerikā.

Taino valoda bija galvenā Karību salu pirmiedzīvotāju valoda un pirmā, ar kuru Jaunajā Pasaulē saskārās spāņu kolonizatori. No šīs aravaku saimes valodas spāņu valoda, bet caur to angļu un citas pārmantoja desmitiem nepazīstamu augu, dzīvnieku un ar kultūru saistītu paradumu nosaukumu. Taino izcelsme ir arī vairāku Karību jūras valstu nosaukumiem — Kubai, Jamaikai, un Haiti.

Rekonstruēts taino ciemats Kubā; aizguvumi ir vienas no nedaudzajām mūsdienās dzīvajām Karību pamatiedzīvotāju kultūras liecībām.
  • Anole: Polychrotidae dzimtas ķirzaka; no kādas aravaku saimes valodas (vai, iespējams, karību valodu saimes), caur franču anolis.[66][67]
  • Batāte: no taino batata; (savukārt no spāņu aizguvuma patata radās angļu potato — "kartupelis").[68]
  • Gvajave: tropu auglis Psidium guajava no miršu dzimtas (Myrtaceae); no taino guayabo ("gvajaves koks"), caur spāņu guayaba un guaya.[69]
  • Iguāna: Iguanidae dzimtas ķirzaka; no kādas aravaku saimes valodas vārda iwana.[70][71]
  • Juka: agavju dzimtas (Agavaceae) Yucca ģints augi;[72][73] no taino yuca ("kasava"; misēkli radīja Linnejs un citi, kas jukas nosaukumu atvasināja no šī taino izcelsmes vārda).
  • Kaimans: krokodilu kārtas pārstāvis; "ūdens gars" garifunu (t.s. "melno karību") valodā,[74][75] taču iespējama tomēr vārda afrikāniska izcelsme.
  • Kanibāls: no kādas aravaku, visticamāk taino valodas vārda caniba, caur spāņu cannibalis.[76]
  • Kanoe: no taino vai karību vārda kenu, caur spāņu canoa.[77]
  • Kasava: no taino caçabi ("maniokas milti"), caur spāņu vai portugāļu.[78]
  • Kasiks: no taino cacike vai aravaku kasseque ("vadonis", "virsaitis");[79] tituls minēts Artura Lielā grāmatās ("Konkistadori", "Inku zelts", "Karību jūras smaragds", "Karavelas iziet okeānā", "Lejup pa Amazoņu upi").
  • Mangroves: iespējams, no taino, caur spāņu mangle vai portugāļu mangue; tautas etimoloģija to pārveidoja par "grove" (angl. "birzs, birzstala").
  • Papaja: no taino papáia, caur spāņu.
  • Savanna: no taino zabana, caur spāņu.
  • Tabaka: no taino, caur spāņu tabaco.[80]

Aizguvumi no eskimosu-aleutu valodām

Valodu un dialektu kopums, kurā runā aptuveni 85 000 Grenlandes, Kanādas Arktikas piekrastes, Aļaskas piekrastes, Čukču pussalas galējo ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu piekrastes un Aleutu salu pamatiedzīvotāji.

Valodu saime ir izolēta un nav radniecīga ne ar vienu Ziemeļamerikas valodas saimi.

Aizguvumi no citām Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju valodām

  • Čečako: "jaunpienācējs"; no činuku žargona chee + chako; chee cēlies no lejas (piekrastes) činuku čxi ("taisns"), savukārt chako cēlies no nutku (nuu-čah-nulthu) čokwaa ("nāc!", "šurp!"); vārds minēts Dž. Londona stāstu sērijā "Smouks Belju", kur tulkots ar nozīmi "mīkstpēdiņš".
  • Hogans: navahu tradicionālais mājoklis; no navahu hooghan [ho:ɤan].
  • Katalpa: cūknātru rindas (Scrophulariales), trompetvīnu dzimtas (Bignoniacea) Catalpa ģints augs;[86] no krīku vai kataubu katałpa ("galvas spārns"), kur (i)ká ("galva") + (i)táłpa" ("spārns").
  • Kiva: telpa, kurā pueblu indiāņi veic reliģiskas ceremonijas; no hopi kiva (ietver ki-, "māja");[87] kivas aprakstītas grāmatās "Pirmais amerikānis" un "Ziemeļamerikas indiāņi".
  • Potlačs: no nutku ṗaλṗač [p'atɬp'a͡tʃ], kur "ṗa" reduplikācija ar nozīmi "radīt ceremoniālas dāvanas potlačā", caur činuku žargonu;[88] vārds minēts un tā nozīme izskaidrota grāmatā "Ziemeļamerikas indiāņi".
  • Sekvoja: ciprešu dzimtas koks; nosaukts čeroku indiāņa Sekvojas vārdā, kas radīja čeroku valodai atbilstošu alfabētu.[89]
  • Tipi: no lakotu thipi ("mājoklis").[90]

Aizguvumi no citām Dienvidamerikas un Meksikas pamatiedzīvotāju valodām

  • Alpaka: no aimaru allpaka, caur spāņu.
  • Gaučo: Dienvidamerikas kovbojs;[91] iespējams, no mapuču cauchu ("klejotājs", "klaidonis")[92] vai kečvu huachu ("bārenis"), caur spāņu guacho un portugāļu huachu.
  • Kurāre: Dienvidamerikas indiāņu paralizējoša bultu inde,[93] galvenokārt no kurāres strihtīnkoka (Strychnos toxifera, Loganiaceae dzimta); no Gajānas makušu (karību saime) vārda wurali vai wurari, caur spāņu vai portugāļu curare.[94]
  • Pončo: taisnstūra auduma gabals; no mapuču pontho ("vilnas ražotne"), caur spāņu.[95]
  • Pudu, pudubriedis; Pudu ģints pārstāvis no briežu dzimtas; no mapuču püdü vai püdu".[96]
  • Saguano: kaktusu dzimtas (Cactaceae) kaktuss (Carnegiea gigantea), otrs nosaukums latviski milzu karnēgija; no kādas indiāņu valodas, iespējams, opatu, caur spāņu.
  • Senote: kaļķakmeņu nogruvumu rezultātā, virs pazemes upju sistēmām dabiski izveidojies ieplaku ezers jeb atvere; no Jukatanas maiju dzonot vai ts'onot ("aka").
  • Šapuno: janomamu mājoklis; no janomamu shapono, xapono ("mājoklis"); vārds plaši izmantots grāmatā "Janoami".
  • Šinšilla: grauzēju kārtas (Rodentia) pārstāvis; burtiski "mazā činča", no činču indiāņu (Chincha) nosaukuma, kas dzīvoja mūsdienu Peru.
  • Tamarīns: no karību, caur franču.

Literatūra

  • Arkādijs Fīdlers. Mazais Bizons. Liesma (sērija "Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi"). 1975.
  • Etore Bjoka. Janoami. Rīga. Zinātne (sērija "Apvārsnis"). 1978.
  • Nora Sloka. Zooģeogrāfija. Rīga. Zvaigzne. 1979.
  • Kurts Vilhelms Cerams. Pirmais amerikānis. Rīga. Zinātne (sērija "Apvārsnis"). 1985.
  • Deivids Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. ISBN 9984046206
  • Normunds Priedītis. Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Ilustrēta enc. Rīga. Zvaigzne ABC. 2009. ISBN 9789934008290

Atsauces

  1. ↑ Klak, Thomas. «Historical Landscapes of the Miami». Myaamia Projecy. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-28. Skatīts: 2007-03-29.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Nichols, John, and Earl Nyholm. 1995. A Concise Dictionary of Minnesota Ojibwa. Minneapolis: University of Minnesota Press
  3. ↑ «Some Illinois Words: Places». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. septembrī. Skatīts: 2013. gada 15. martā.
  4. ↑ Goddard, Ives (1984). "Synonymy". In "Arctic", ed. David Damas. Vol. 5 of Handbook of North American Indians, ed. William C. Sturtevant. Washington, D.C.: Smithsonian Institution, pp. 5:5-6
  5. ↑ Dictionary of Newfoundland English, by George Morley Story, W. J. Kirwin, John David Allison Widdowson, pg 263, University of Toronto Press 2004, ISBN 0-8020-6819-7
  6. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 5. aprīlī.
  7. ↑ «Hickory». American Heritage Dictionary of the English Language. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-06-11. Skatīts: 2007-03-30.
  8. ↑ «Kinkajou». Oxford English Dictionary. Skatīts: 2007-03-30.
  9. ↑ mocassin:definition, usage and pronuncation — YourDictionary.com
  10. ↑ «Online Etymology Dictionary». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2013. gada 16. martā.
  11. ↑ moccasin — Definitions from Dictionary.com[novecojusi saite]
  12. ↑ «Comments by Michael McCafferty on "Readers' Feedback (page 4)"». The KryssTal. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-06-07. Skatīts: 2007-02-23.
  13. ↑ «Opossum». Skatīts: 2007-03-30.
  14. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 18. martā.
  15. ↑ «History of Pecans - National Pecan Shellers Association». Ilovepecans.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-10-30. Skatīts: 2010-06-03.
  16. ↑ Sinclair, J.M. (ed) English Dictionary Harper Collins: 2001.
  17. ↑ McLagan, Jennifer. Fat: An Appreciate of a Misunderstood Ingredient, 2008. 195. lpp. ISBN 1580089356.
  18. ↑ Goddard, Ives (1978). "Eastern Algonquian", in "Northeast", ed. Bruce G. Trigger. Vol. 15 of Handbook of North American Indians, ed. William C. Sturtevant. Washington, D.C.: Smithsonian Institution, pg. 75
  19. ↑ Life & Times: Squaw Sachem Arhivēts 2008. gada 10. oktobrī, Wayback Machine vietnē., Hawtorne in Salem, The Daily Times Chronicle, Winchester Edition (MA), December 1999, accessed 27 Jan 2010
  20. ↑ A concise etymological dictionary of the English language, Walter William Skeat, Harper & Brothers, 1882, ZkRAAAAIAAJ&dq=skeat's=etymology=dictionary=skunk&source=gbs_navlinks_s p. 440[novecojusi saite]
  21. ↑ "Skunk", Online Etymological Dictionary
  22. ↑ «succotash». Merriam-Webster Online Dictionary. 2008. Skatīts: 2008-12-07.
  23. ↑ Cutler=Charles L. id=CfekuKBLfpIC&lpg=PA139&pg=PA139#v=onepage&q&=false Tracks that Speak: The Legacy of Native American Words in North American Culture. Boston : Houghton Mifflin Harcout, 2002. 139. lpp. ISBN 0-618-06509-1. Skatīts: 2012-10-27.
  24. ↑ «tëmahikàn». Lenape Dictionary. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-01-09. Skatīts: 2012-10-27. The Lenape root təmə- 'to cut off' and the suffix -hikan forms the names of tools.
  25. ↑ «Totem». Dictionary.com. Skatīts: 2008-12-25.
  26. ↑ Perry, Elizabeth James. About the Art of Wampum. Arhivēts 2013. gada 10. decembrī, Wayback Machine vietnē. Original Wampum Art: Elizabeth James Perry. 2008 (retrieved 14 March 2009)
  27. ↑ Francis & Leavitt. 2008. A Passamaquoddy-Maliseet Dictionary. Orono: University of Maine Press. Page 588.
  28. ↑ «Wampumpeag». Dictionary.com. Skatīts: 2007-03-31.
  29. ↑ «Wapiti». The Canadian Encyclopedia. Historica-Dominion Institute. 2010. Skatīts: 2010-12-03.[novecojusi saite]
  30. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 20. februārī. Skatīts: 2013. gada 10. martā.
  31. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 10. martā.
  32. ↑ «Axolotl». Skatīts: 2007-04-27.
  33. ↑ http://whp.edu/dictionaries/nahuatl/index.lasso[novecojusi saite]
  34. ↑ Leah A. Zeldes. «Eat this! Guacamole, a singing sauce, on its day». Dinning Chicago. Chicago's Restaurant & Entertainment Guide, Inc., 2009. gada 4. novembris. Skatīts: 2009. gada 5. novembris.[novecojusi saite]
  35. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 10. martā.
  36. ↑ Merriam-Webster Dictionary online
  37. ↑ coyote. Dictionary.reference.com. Retrieved on July 9, 2011.
  38. ↑ «The American Heritage Dictionary of the English Language, Fifth Edition.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 10. martā.
  39. ↑ What is Mezcal? Elmezcal.org[novecojusi saite]
  40. ↑ Inese Paklone. «Dateles, vīģes, šokolāde». Diena (latviski). Skatīts: 2013. gada 13. martā.
  41. ↑ Ričards Evanss Šultess, Alberts Hofmans, Kristians Rētčs. Dievu augi. To svētās, dziednieciskās un halucinogēnās īpašības. VARA VĪKSNA, 2008, 145. lpp.
  42. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 6. aprīlī.
  43. ↑ Hoyer, Daniel and Snortum, Marty Tamales , page 8. Gibbs Smith, 2008. ISBN 1-4236-0319-2
  44. ↑ Harper, Douglas. «Tomato». Online Etymology Dictionary. etymonline.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-06-07. Skatīts: 2012-06-07.
  45. ↑ Nationalencyklopedin "Världens 100 största språk 2007" The World's 100 Largest Languages in 2007
  46. ↑ «Guanaco = LAMA GUANICOE». America Zoo. Lesley Fountain. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  47. ↑ DNS. «Peru narkotiku kontrabandisti slēpj kokaīnu putnu mēslos». Delfi (latviski). Skatīts: 2013. gada 13. martā.
  48. ↑ «Inca». American Heritage Dictionary. Houghton Mifflin Company. 2009.
  49. ↑ http://cetrassezonas.lv/lv/produkti/graudi/ingredient.php?id[novecojusi saite]...
  50. ↑ Oxford English Dictionary, 2nd edition, "llama"
  51. ↑ «The Puma». Projeto Puma. Arhivēts no accessdate=2012-07-31 oriģināla, laiks: 2007-07-06. Skatīts: 2013-03-10.
  52. ↑ «Puma at the Online Etymology Dictionary, Unabridged». 2002 publisher=Merriam-Webster. Skatīts: 2012-07-31.
  53. ↑ «Agouti work=». Yourdictionary.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-01-29. Skatīts: 2007-03-29.
  54. ↑ «Agouti». Dictionary.com. Skatīts: 2007-03-29.
  55. ↑ «Jaguar». Skatīts: 2008-12-25.
  56. ↑ A. B. H. Ferreira. Novo Dicionário da Lingua Portuguesa (Second izd.). Rio de Janeiro, 1986. 978. lpp.
  57. ↑ FERREIRA, A. B. H. Novo Dicionário da Língua Portuguesa. Segunda edição. Rio de Janeiro: Nova Fronteira, 1986. p.334
  58. ↑ Cougar[novecojusi saite] and «Jagur at the Online Etymology Dictionary». Douglas Harper. 2001. Skatīts: 2006. gada 6. augusts.[novecojusi saite]
  59. ↑ «"cougar," Webster's Third New International Dictionary, Unabridged». Merriam-Webster. 2002. Skatīts: 2009. gada 21. maijs.[novecojusi saite]
  60. ↑ «"cougar," Oxford English dictionary». Oxford University Press. 1989. Skatīts: 2009. gada 21. maijs.[novecojusi saite]
  61. ↑ 61,0 61,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 5. septembrī. Skatīts: 2013. gada 11. aprīlī.
  62. ↑ Simpson, George Gaylord. 1941. "Vernacular Names of South American Mammals." In Journal of Mammalogy 22(1): 1-17.
  63. ↑ «Squirrel monkeys». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. februārī. Skatīts: 2013. gada 12. aprīlī.
  64. ↑ «Vocabulàrio Tupi-Português das Lições» (Portuguese). Universidad de São Paulo. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. augustā. Skatīts: 2012. gada 26. maijs. Arhivēts 2012. gada 9. augustā, Wayback Machine vietnē.
  65. ↑ FERREIRA, A. B. H. Novo Dicionário da Língua Portuguesa. Segunda edição. Rio de Janeiro: Nova Fronteira, 1986, pp.1 731,23,871
  66. ↑ «Anole». Merriam Websters Online Dictionary. Skatīts: 2007-03-29.
  67. ↑ «Anole». American Heritage Dictionary of the English Language. Yourdictionary.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-03-23. Skatīts: 2007-03-29.
  68. ↑ Microsoft Encarta Dictionary, 2004 edition.
  69. ↑ «Guava». Dictionary.com. Skatīts: 2007-08-06.
  70. ↑ «Iguana». Dictionary.com. Skatīts: 2007-08-06.
  71. ↑ «Iguana». Oxford English Dictionary. Skatīts: 2007-08-06.
  72. ↑ http://bakker-holland.lvDaudzgadīgie Arhivēts 2022. gada 28. novembrī, Wayback Machine vietnē. augi>Dobju augi
  73. ↑ http://istabasaugi.ucoz.lv>Telpaugi>Dekoratīvie[novecojusi saite] augi
  74. ↑ Taylor, Douglas. (1980). "A Note on the Derivator ot the Word Cayman." International Journal of American Linguistics 46:47-48
  75. ↑ «Caiman». American Heritage Dictionary of the English Language. On yourdictionary.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-08-27. Skatīts: 2007-04-02.
  76. ↑ «Cannibalism Definition». Dictionary.com.
  77. ↑ «The history of the canoe». canoe.ca.
  78. ↑ «Cassava». Dictionary.com. Skatīts: 2007-04-02.
  79. ↑ Merriam-Webster Online Dictionary, http://merriam-webster.com/dictionary/cacique Arhivēts 2013. gada 5. aprīlī, Wayback Machine vietnē., 2008, accessed 1 July 2008
  80. ↑ «World Association of International Studies, Standford University».[novecojusi saite]
  81. ↑ Dictionary.com: Anorak[novecojusi saite]
  82. ↑ 82,0 82,1 Foretescue, Michael, Steven Jacobson, and Lawrence Kaplan (1994). Comparative Eskimo Dictionary, with Aleut Cognates. Fairbanks: Alaska Native Language Center
  83. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 20. augustā. Skatīts: 2013. gada 7. aprīlī.
  84. ↑ Dictionary.com: Malamute
  85. ↑ Merriam-Webster Online Dictionary
  86. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 7. aprīlī.
  87. ↑ «Kiva». Dictionary.com. Skatīts: 2009-04-13.
  88. ↑ Oxford English Dictionary: Potlatch[novecojusi saite]
  89. ↑ Davis, John B. Chronicles of Oklahoma. Vol. 8, No. 2. "The Life and Work of Sequoyah." June, 1930. Retrieved April 4, 2013. [1][novecojusi saite]
  90. ↑ Reginald Laubin, Gladys Laubin. The Indian Tipi: Its History, Construction, and Use (2 izd.). University of Oklahoma Press, 2012. ISBN 978-0806188522.
  91. ↑ http://wol.jw.org/lv/wol/d/r49/lp=lt/10200491[novecojusi saite]
  92. ↑ Gaucho, a possible etymology.
  93. ↑ :http://www.lv.w3dictionary.org/index.php?q=kurāre[novecojusi saite]
  94. ↑ http://www.rtymonline.com/index.php?term=curare[novecojusi saite]
  95. ↑ «Poncho». Merriam-Webster Online Dictionary. Skatīts: 2008-07-07.[novecojusi saite]
  96. ↑ Muñoz Urrutia, Rafael (redaktors). Diccionario Mapuche: Mapudungun/Espanol/Mapudungun (Spanish). Santiago, Chile : Editorial Centro Gráfico Ltda., 2006. 184. lpp. ISBN 96-8287-99-X.

Strategi Solo vs Squad di Free Fire: Cara Menang Mudah!