PROFILBARU.COM

Šajā lapā ir apkopoti 1992. gada notikumi Latvijā.

Valsts amatpersonas

Amats	Persona	Piezīmes
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs	Anatolijs Gorbunovs
Ministru prezidents	Ivars Godmanis	2. Godmaņa Ministru padome

1. janvāris:
- Baltijas valstis tika iekļautas Phare programmā.^[1]
- Iztikas minimums tika noteikts 460 rubļi (2,3 lati), bet minimālā pensija — 368 rubļi (1,84 lati) mēnesī.
2. janvāris:
- dibināts valsts uzņēmums Latvijas Pasts.^[2]
- dibināts SIA "Latvijas Mobilais Telefons" mobilo telefonsakaru nodrošināšanai (sākotnēji NMT standartā).
7. janvāris:
- Dainis Īvāns atkāpās no Augstākās Padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka amata.
- Apvienotās Karalistes premjerministrs Džons Meidžors paziņoja, ka Baltijas valstīm tiks atdots viņa zelts, ko 1968. gadā Anglija pārdeva PSRS.
9. janvāris — dibināts valsts uzņēmums Lattelekom.
29. janvāris — Dainis Turlais tika iecelts par Aizsardzības spēku komandieri.^[3]

1. februāris — PSRS un Latvijas Republikas valsts delegāciju līmenī panāca vienošanos par Krievijas karaspēka izvešanas uzsākšanu.^[3]
13. februāris — Latvijas Republikas Ministru Padome dibināja Nacionālo aizsardzības akadēmiju (NAA), par kuras pirmo priekšnieku un rektoru tika iecelts pulkvedis Valdis Matīss. NAA sākotnēji tika izvietota Mālpils lauksaimniecības tehnikuma telpās.

4. marts — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par 1922. gadā dibinātās Latvijas Bankas tiesību pārņemšanu".^[4]
19. marts — sākās Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas.^[3]

1. aprīlis — sākās iesaukums Latvijas Republikas aizsardzības spēkos.^[3]
7. aprīlis — Baltijas valstis Strasbūrā pievienojās Eiropas kultūras konvencijai. Parakstot konvenciju, Baltijas valstis atzina savu kultūras mantojumu par Eiropas kultūras sastāvdaļu, apņemas to aizsargāt un attīstīt.
8. aprīlis — Latvijas robežsargi pārņēma valsts robežas apsardzi Ventspils ostā.
13. aprīlis — iznāca laikraksta Dienas Bizness pirmais numurs.^[5] Laikraksts tika izdots līdz pat 2019. gada 8. novembrim.
23. aprīlis — Latvijas Pilsoņu komiteja pieņēma aicinājumu Latvijas Republikas pilsoņiem nepakļauties iedzīvotāju reģistrēšanai un izņemt Latvijas Republikas pilsoņu apliecības.

5. maijs — darbu uzsāka pirmā neatkarīgā televīzija Latvijā, NTV-5.
7. maijs — pieņēma lēmumu par Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes — Latvijas rubļa laišanu apgrozībā,^[4] bet kā likumīgs maksāšanas līdzeklis līdz 20. jūlijam palika arī PSRS rublis.
15. maijs — Latvijā vizītē ieradās Francijas prezidents Fransuā Miterāns.^[6]
19. maijs — Latvija kļuva par Starptautiskā Valūtas fonda dalībnieci.

9. jūnijs — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā".

1. jūlijs — PSRS pastmarkas atzina par nederīgām pasta pakalpojumos.^[6]
2. jūlijs — Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija saņēma telefaksu no Starptautiskās elektrosakaru savienības par to, ka Latvijai atdota radio izsaukumu sērija YLA-YLZ.^[7]
7. jūlijs — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās".
20. jūlijs — Latvijas rublis kļuva par vienīgo oficiālo maksāšanas līdzekli Latvijas Republikā.
25. jūlijs — Spānijas pilsētā Barselonā sākās vasaras olimpiskās spēles, kurās pirmo reizi, kopš 1936. gada, Latvija piedalījās kā neatkarīga valsts.
31. jūlijs — noslēdzās Dānijas karalienes Margrētas II un prinča Henrika vizīte Latvijā.

7. augusts — Latvijas Republika un Ungārija parakstīja līgumu par draudzīgām attiecībām un sadarbības pamatiem.
11. augusts — Latvija kļuva par Starptautiskās Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (Pasaules Bankas) dalībvalsti.
22. augusts — Rīgā visi taksofoni sāka darboties ar žetoniem. Viens žetons vietējām sarunām maksāja vienu LR rubli, tālsarunām — septiņus LR rubļus. Iemetot attiecīgos automātos vienu no šiem žetoniem, varēja runāt trīs minūtes.^[7]

11. septembris — Latvijas Mobilais Telefons saņēma licenci GSM tīkla veidošanai Latvijā.^[7]
25. septembris — Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs uzstājās ANO Ģenerālajā asamblejā un lūdza ANO atbalstu Krievijas armijas izvešanā.

2. oktobris — darbu uzsāka pastāvīgs interneta pieslēgums Rīga—Tallina (2400 b/s); to uzskata par interneta ēras sākumu Latvijā.^[8]
7. oktobris — Rīgā LMT atklāja Latvijā pirmo mobilo sakaru centrāli.
9. oktobris — Baltijas reģiona virsnieku sapulču koordinācijas padome pasludināja moratoriju Krievijas karaspēka izvešanai no Baltijas valstīm, motivējot to ar neatrisinātajām sociālajām problēmām.
20. oktobris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu Par 5. Saeimas vēlēšanām.
31. oktobris — Krievijas prezidents Boriss Jeļcins parakstīja lēmumu apturēt karaspēka izvešanu no Baltijas, motivējot to ar cilvēktiesību pārkāpumiem. 6. novembrī ANO ģenerālsekretāram Butrosam Butrosam Gali tika nodota Baltijas valstu prezidentu vēstule ar lūgumu pievērst sevišķu uzmanību situācijai Baltijas reģionā pēc Borisa Jeļcina lēmuma.

4. novembris — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par privatizācijas sertifikātiem", kā arī likumu "Par aizsardzības spēkiem" un "Par valsts aizsardzību".
6. novembris — Krievijas Federācijas Augstākā padome pieņēma lēmumu, ar kuru Krievijas tā brīža robežai ar Baltijas valstīm tika noteikts robežas statuss.
10. novembris:
- Latvija kļuva par Pasaules bankas locekli.
- Krievijas rublis vairs netika izmantots kā maksāšanas līdzeklis Latvijā.
11. novembris — atjaunoja pastāvīgu godasardzi pie Brīvības pieminekļa. Iepriekš godasardze pastāvēja no 1935. gada 18. novembra līdz 1940. gada 12. septembrim.
22. novembris — avārijā bojā gāja tautā ļoti populārais luteriskās baznīcas arhibīskaps Kārlis Gailītis.
25. novembris — ANO pieņēma rezolūciju, kurā aicināja pilnībā izvest ārzemju karaspēku no Baltijas valstīm.

2. decembris — darbību uzsāka Liepājas Neatkarīgais radio.
10. decembris — Latvijas Mobilais Telefons tika uzņemts par Starptautiskās organizācijas GSM MoU (Globālās mobilās sistēmas savstarpējās sapratnes memorands) locekli.
12. decembris — notika Latvijas Nacionālās apvienības "Tēvzeme" dibināšanas kongress.
14. decembris — Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa piesprieda bijušajam Rīgas OMON komandiera vietniekam Sergejam Parfjonovam brīvības atņemšanu uz 4 gadiem, taču saskaņā ar amnestijas likumu soda laiku viņam samazināja uz pusi un apcietinājumā viņš pavadīja 10 mēnešus.
15. decembris — Latvijas un Amerikas kopuzņēmuma "Baltkom" prezentācijā paziņoja par pirmā Rīgas pilsētas daudzprogrammu televīzijas abonentu tīkla izveidošanu.^[7]
22. decembris — Latvija un Šveices Konfederācija noslēdza brīvās tirdzniecības nolīgumu.