Ženēvas konvencijas ir četri miera līgumi ar trim papildprotokoliem, kas nosaka starptautiskās tiesību standartu humanitārai attieksmei pret kara upuriem. Termins izmantots vienskaitlī (Ženēvas konvencija) pārsvarā norāda uz nolīgumiem, kas tika parakstīti pēc Otrā pasaules kara 1949. gadā, kad tika papildināti pirmie trīs miera līgumi un pievienots ceturtais.