Ļaudonas draudzes novads

Bērzaunes (Bersohn), Lazdonas (Lasdohn) un Ļaudonas (Laudohn) draudzes novadi (1798).

Ļaudonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1904).

Ļaudonas luterāņu baznīca.

Ļaudonas pareizticīgo baznīca (2001).

Ļaudonas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Laudohn) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Vēsture

Līdz Livonijas karam atradies Rīgas arhibīskapijas Ļaudonas pilsnovada sastāvā, 1457. gadā Ļaudonas pils minēta to piļu sarakstā, kam bija savs pilsnovads un draudze. Zviedru Vidzemes laikā apvienots ar Lubānas draudzes novadu. 1696. gadā Ļaudonā tika uzcelta krustveida luterāņu baznīca, pie tās dibināta draudzes skola zemnieku bērniem. Lielā Ziemeļu kara laikā 1703. gadā krievu karaspēks nopostīja Ļaudonas luterāņu baznīcu un muižu. 1710. gada mēra epidēmijā Lubānas un Ļaudonas draudzes novadā no 2213 iedzīvotājiem nomira 914 (41,3%).^[1]

1818.—1820. gadā tika uzcelta jauna luterāņu baznīca. 1846. gadā krievu pareizticībā pārgājušais brāļu draudzes priesteris Dāvis Balodis Ļaudonā nodibināja pirmo latviešu pareizticīgo draudzi, 1863. gadā tika iesvētīta jauna mūra pareizticīgo baznīca, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Muižas

Ļaudonas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:^[2][3]

• Ļaudonas mācītājmuiža (Laudohn Pastorat)
• Ļaudonas muiža (Laudohn)
• Sāvienas muiža (Sawensee)
• Toces muiža (Tooßen, Tootzen)
• Odzienas muiža (Ohßern, Odsen)
• Aburta muiža (Lüggen, Lugemois, Eberhardshof)

• 
  Sāvienas muižas kungu māja (2001)

Ārējās saites

• Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 379. lpp.
• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 190–193. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijā.
• H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 268–269. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijā.
• Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 220–223. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijā.

Atsauces

1. [1]^{[novecojusi saite]} J. Bērziņš. Mēra postījumi Vidzemē 1710. gadā. Rīga, 1935.
2. August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 190–193. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijā.
3. H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 268–269. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijā.