Ēriks Lazdiņš (1914. gada 7. jūnijs, Rīga - 1997. gada 20. janvāris, Rīga) bija Latvijas mākslinieks un šaha problēmists.
Biogrāfija
1930. gados vadījis šaha nodaļu mēnešrakstā "Radio Abonents" un Latvijas pretalkohola biedrības žurnālā "Saule". Bijis arī aktīvs šaha dzīves organizators - 1938. gadā ievēlēts par Latvijas Šaha savienības matzini.[1] Jaunībā piedalījies arī Latvijas šaha turnīros, taču bez lielām sekmēm. Pēc Otrā pasaules kara pilnībā veltījis savus spēkus šaha kompozīcijai. No 1931. gada publicējis vairāk nekā 150 šaha kompozīcijas (pārsvarā divvilčus), no kuriem 60 ir saņēmuši atzinības, tajā skaitā 10 - pirmās godalgas. PSRS sporta meistars šaha kompozīcijā kopš 1956. gada. PSRS vicečempions divvilču grupā 1956. gadā. Latvijas čempions divvilču grupā (1955, 1959).[2] Kopā ar Latvijas izlasi uzvarējis PSRS 1. komandu čempionātā šaha kompozīcijā 1956./1957. gadā. Lazdiņa šaha uzdevumu kompozīcijas ietvertas arī FIDE albumos. Pēc profesijas mākslinieks. Bijis autors apmēram 14 žurnāla "Šahs" vāku noformējumiem.
Nozīmīgākie turnīri
- 1937. gads - 6.-7. vieta 2. virsturnīrā.
- 1938. gads - 14. vieta 1. grupā.
- 1940. gads - 20. vieta Latvijas izlases kandidātu turnīrā.[3]
Atsauces
Ārējās saites
- Ēriks Lazdiņš šahista kompozīcijas vietnē "Chess Problem Database Server"
- Žuravļevs, N.; Dulbergs, I.; Kuzmičovs, G. (1980), Latvijas šahistu jaunrade, Rīga, Avots., 142. - 143. lpp.
