Zlēkase vald

Zlēkase vald

läti Zlēku pagasts

Pindala: 107,15 km²
Elanikke: 410 (1.01.2024)[1] Muuda Vikiandmetes
Rahvastikutihedus: 3,8 in/km²
Keskus: Zlēkas
Venta jõgi

Zlēkase vald (läti keeles Zlēku pagasts) on vald Lätis Ventspilsi piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Piltene, Zirase ja Ugāle vallaga ning Kuldīga piirkonna Ēdole, Padure ja Rumba vallaga.

Valla pindala on 107 km². 2016. aasta seisuga elas seal 511 inimest.[2] Valla keskus on Zlēkase küla. Vallavanem on Daiga Cekule.[3]

Ajalugu

Tsaariajal oli valla saksakeelne nimekuju Schleck. Aastal 1935 oli valla pindala 168 km² ja seal oli 1428 elanikku.[4] Aastal 1945 moodustati vallas Cirkale ja Zlēkase külanõukogu, aastal 1949 vald likvideeriti.[5] Aastal 1990 muudeti Zlēkase külanõukogu vallaks. 2009. aastast kuulub vald Ventspilsi piirkonda.

Loodus

Suuremad jõed on Venta jõgi ja Abava jõgi. Järvedest asub vallas 14 hektari suurune Kāžezers ja 2,5 hektari suurune Tīsezers. Vald ise asub Rannikumadalikul. Valla pindalast katvad metsad 72,9%.[6]

Looduskaitse all on Zlēkase park, Jaunābelnieki tamm, Kirikumõisa tammed, Kellatamm ning arvukalt nimetuid põlispuid. Valda jäävad 10 hektari suurune Piešdanga hoiuala, 284 hektari suurune Nagļi ja Ansiņi soo hoiuala ning 39 hektari suurune Tišezersi hoiuala. Lisaks jääb osa valla kaguosast Abava ürgoru maastikukaitsealale.[7]

Kaitstavad mälestised

Kultuurimälestistest on riikliku kaitse all hiiepaik Zlēkase linnamäel, Zlēkase linnamägi, Zlēkase luteri kirik, sealsed 21 pinki ja nende maalingud, külgmised rõdud, kantsel, altar, orel ja kamin, Paventa linnamägi, Pabērzkalnsi linnamägi ja sealne muinasasula, Dzikļi muinaskalmed, Pasilciemsi muinaskalmed, Jaunbērzi muinasasula, Pabērzkalnsi muinaskalmed ja Gaisiņi muinaskalmed.[8] Kohaliku kaitse all on Valleskalnsi linnamägi, Jāņkalni keskaegne kalmistu, Abavmuiža ohvrikivi, Lāmi linnamägi ja Ēčkalni muinaskalmed.[9]

Asustus

Aastal 2011 elas vallas 494 lätlast, 2 venelast, 1 valgevenelane, 5 ukrainlast, 2 poolakat ja 4 leedulast.[10]

Valla külad:

Küla Küla tüüp Elanike arv[11]
Abavmala skrajciems 8 (2007)
Dzirnavas skrajciems 40 (2005)
Laidzesciems mazciems 13 (2015)
Pasilciems mazciems 13 (2015)
Zlēkas vidējciems 284 (2015)
Upesciems skrajciems 30 (2015)
Vāverciems mazciems 10 (2015)

Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[11]

Viited

  1. Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā), vaadatud 19.06.2024.
  2. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
  3. Ventspils novads (vaadatud 19.01 2018)
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. Ventspils novada teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts. lk. 12
  7. Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
  8. "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts". Originaali arhiivikoopia seisuga 1. oktoober 2020. Vaadatud 27. detsembril 2018.
  9. "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts". Originaali arhiivikoopia seisuga 1. oktoober 2020. Vaadatud 27. detsembril 2018.
  10. Ethnic composition of Latvia 2011
  11. 11,0 11,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Välislingid

Strategi Solo vs Squad di Free Fire: Cara Menang Mudah!