Žaks Roge (Jacques Count Rogge; 1942. gada 2. maijs—2021. gada 29. augusts) bija sporta funkcionārs, burātājs un regbists. Viņš bija astotais Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents.
Personīgā dzīve
Dzimis Gentē, Beļģijā, Nacistskās Vācijas okupācijas laikā.
Pēc profesijas Žaks Roge ir ārsts, ortopēds, viņš mācījies Gentes Universitātē. 1968., 1972. un 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņš piedalījās burāšanas sacensībās. Roge ir pārstāvējis arī Beļģijas regbija izlasi.
Viņš bijis Beļģijas Olimpiskās komitejas prezidents no 1989. līdz 1992. gadam. Prezidenta amatā Roge strādājis arī Eiropas Olimpiskajā komitejā no 1989. līdz 2001. gadam. Par SOK locekli Žaks Roge kļuva 1991. gadā, bet komitejas valdē iekļuva 1998. gadā. Brīvajā laikā viņš lasa vēstures un zinātnisko literatūru.[1]
2001. gada 16. jūlijā Žaks Roge tika ievēlēts par SOK prezidentu. Viņš ir Huana Antonio Samaranča pēctecis, kurš bija SOK prezidents kopš 1980. gada. Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs Roge kļuva par pirmo SOK prezidentu, kurš apmeties olimpiskajā ciematā. To viņš darīja, lai pietuvinātos sportistiem.
Roge aktīvi iesaistījies darbībās, lai beisbols un softbols tiktu svītroti no olimpisko spēļu programmas. 2005. gada SOK kongresā lēmums tika apstiprināts, un šie sporta veidi jau 2012. gada Londonas olimpisko spēļu programmā vairs nebija. Viņš gan nenoliedz iespēju, ka nākotnē šie sporta veidi varētu atgriezties olimpiādē.
Roge nav izticis arī bez krietnas devas kritikas. Viņš pārmeta Useinam Boltam par viņa gavilēm pēc izcīnītās zelta medaļas sprinta distancē.[2] Žurnālisti ar to nebija mierā un nosodīja SOK prezidenta rīcību.[3] Arī grieķu sabiedrība nav apmierināta ar Roges izteicieniem, piemēram, "grieķi ieguvuši zelta medaļu dopingā".[nepieciešama atsauce]
Atsauces
Ārējās saites
