Žaks Īvs Kusto (franču: Jacques-Yves Cousteau, 1910. gada 11. jūnijs—1997. gada 25. jūnijs) bija franču zinātnieks okeanogrāfs, jūras flotes virsnieks, autors dokumentālām filmām un televīzijas seriāliem par zemūdens pasauli.
Biogrāfija
Kusto kopš bērnības aizrāvās ar niršanu, viņam radās interese par tehnisku palīglīdzekļu izgudrošanu.[1] 1933. gadā viņš pabeidza Jūras skolu (École Navale). Pēc militārās izglītības iegūšanas dienēja Francijas bruņotajos spēkos vienībā, kas bija saistīta ar pirmajām akvalanga izstrādēm. 1943. gadā Kusto kopā ar franču inženieri Emīlu Gaņanu (Emile Gagnan) izstrādāja zemūdens elpošanas ierīci, kas ļauj nirējam atrasties zem ūdens, elpojot saspiestu gaisu. Šī ierīce vēl joprojām ir mūsdienu moderno akvalangu sastāvdaļa.[2]
Otrajā pasaules kara laikā Kusto cīnījās par Franciju. Pēc kara piedalījās Francijas piekrastes atmīnēšanas darbos. 1946. gadā nodibināja Francijas Jūras spēku Zemūdens pētniecības grupu. Viens no mīnu traleriem kļuva par Kusto pētniecisko kuģi "Kalipso".[3]
Žaka Kusto zemūdene SP-350 Diving Saucer
Pēc Jūras spēku pamešanas (1949. gadā) Kusto nodarbojās ar okeanogrāfijas pētījumiem. 50. gados kopā ar inženieri Žanu Molāru (Jean Mollard) Kusto izstrādāja divvietīgu zemūdeni SP-350, kas varēja nolaisties līdz 350 m dziļumam. 1965. gadā tapa uzlabots modelis SP-500, kas varēja sasniegt 500 m dziļumu.
1950. gadā Kusto vadīja kampaņu pret kodolatkritumu izgāšanu Vidusjūrā. No 1957. līdz 1988. gadam Kusto bija Monako Okeanogrāfijas muzeja direktors. 1959. gadā kļuva par pasaulē lielākās nirēju biedrības CMAS (Confédération mondiale des Activités sous-marins) pirmo prezidentu un vadīja to līdz pat 1973. gadam. Bet 1973. gadā Kusto kopā ar saviem diviem dēliem nodibināja "Kusto biedrību", kas nodarbojas ar ekosistēmu pētniecību un ūdens resursu aizsardzību, un kuras darbībā mūsdienās piedalās ap 300 000 biedru dažādās pasaules valstīs.[3]
Okeanogrāfijas popularizēšana
Ar grāmatām, fotogrāfijām, dokumentālajām filmām un televīzijas seriāliem Kusto popularizēja okeanogrāfiju un radīja inreresi par zemūdens pasauli. Kusto kopā ar Frederiku Dimā (Frédéric Dumas) sarakstītā grāmata "Klusuma valstībā" (The Silent World) (1953) kļuva par starptautisku bestselleru. Pēc šīs grāmatas tika uzņemta arī tāda paša nosaukuma dokumentālā filma. Kusto producējis dokumentālās filmas par okeonogrāfiskajiem pētījumiem uz kuģa "Kalipso".
Kusto nomira 87 gadu vecumā Parīzē 1997. gada 25. jūnijā no sirdstriekas. Viņam par godu nosaukta iela Parīzē.[4]
Grāmatas
Haizivs - varenā jūras plēsoņa (The Shark: Splendid Savage of the Sea) (kopā ar Filipu Kusto, 1970) (latviski "Zinātne", 1978, sērija "Apvārsnis")
Nogrimušie dārgumi (Un tresor englouti) (kopā ar Filipu Diolē, 1971) (latviski "Zinātne", 1980, sērija "Apvārsnis")
Klusuma valstībā / Dzīvā jūra (The Silent World kopā ar Frederiku Dimā, 1953) (The Living Sea kopā ar Džeimsu Dugenu, 1963) (latviski "Zinātne", 1980, sērija "Apvārsnis")
Atlantīdas meklējumos (A la recherche de l’Atlantide) (1981) (latviski 1997)
