Šarls VII
Charles VII |
|---|
![]() |
|
|
|
|
|
Francijas karalis |
|
|
Amatā
1422. gada 21. oktobris — 1461. gada 22. jūlijs
kronēts 1429. gada 17. jūlijā |
| Priekštecis |
Šarls VI |
|---|
| Pēctecis |
Luijs XI |
|---|
|
|
|
| Dzimšanas dati |
1403. gada 22. februārī
Parīze, Francijas Karaliste
 Francija |
|---|
| Miršanas dati |
1461. gada 22. jūlijā (58 gadu vecumā)
Meēnsirjevra (Mehun-sur-Yèvre), , Francijas Karaliste
(Šēra, Francija) |
|---|
| Apglabāts |
Sendenī bazilika, Sendenī, Sēna-Sendenī, Francija |
|---|
| Dinastija |
Valuā dinastija |
|---|
| Tēvs |
Šarls VI |
|---|
| Māte |
Bavārijas Izabella |
|---|
| Dzīvesbiedrs(-e) |
Anžū Marija |
|---|
| Bērni |
14, to skaitā Luijs XI, Jolanda Valuā, Magdalēna Valuā, Šarls de Valuā |
|---|
| Reliģija |
katolisms |
|---|
Šarls VII (franču: Charles VII; dzimis 1403. gada 22. februārī, miris 1461. gada 22. jūlijā) bija Francijas karalis no 1422. gada līdz savai nāvei 1461. gadā.
Šarls VII sāka savu valdīšanu, kad Valuā dinastijas pozīcijas bija kritiskā stāvoklī. Uz Francijas troni pretendēja arī Anglijas karalis Henrijs VI, kurš kopā ar saviem sabiedrotajiem burgundiešiem kontrolēja diendivrietumu un ziemeļu Franciju, arī tās lielāko pilsētu Parīzi (Šarla VII rezidences pilsēta bija Burža), kā arī karaļu kronēšanas vietu Reimsu. Papildus tam, Šarla VII tēvs Šarls VI bija atzinis Anglijas karaļa tiesības uz Francijas troni.
Tomēr, pateicoties Žannai d'Arkai, ap kuru pulcējās enerģiski noskaņoti augstmaņi, Šarlam VII izdevās radīt lūzumu Simtgadu kara gaitā, un valdīšanas beigās viņš kontrolēja visu Franciju, izņemot teritoriju ap Kalē. Pēdējie Šarla valdīšanas gadi pagāja, konfliktējot ar dēlu Luiju XI.
Ārējās saites
.svg)
