Zambezi, arī Zambeze, ir ceturtā garākā upe Āfrikā un lielākā Āfrikas upe, kas ietek Indijas okeāna ūdeņos. Upes baseina platība ir 1 390 000 km².[1][2] Upes izteka atrodas Zambijā, tālāk upe tek caur Angolu, pa Namībijas, Botsvānas, Zambijas un Zimbabves robežu, beigās tā tek caur Mozambikas teritoriju. Ietek Indijas okeānā.
Upe sākas melno purvu apkārtnē Zambijas pašos ziemeļrietumos, mežainos pauguros, apmēram 1500 metru augstumā virs jūras līmeņa. Austrumos no iztekas atrodas ūdensšķirtne starp Zambezi un Kongo baseiniem. Par ūdensšķirtni kalpo augstieņu josla ar diezgan stāvām ziemeļu un dienvidu nogāzēm, kas atrodas starp 11 un 12 grādu dienvidu platumiem. Šī josla diezgan skaidri atdala Lualabas upi no Zambezi. Abas upju sistēmas nav savienotas savā starpā.
Augštece
Zambezi Zambijas ziemeļrietumos
Pēc tecēšanas dienvidrietumu virzienā apmēram 240 km garumā upe pagriežas uz dienvidiem, kur tajā ietek daudz upju. Upes platums palielinās no 100 līdz 350 metriem. Pirmā lielā pieteka - Kabompo - Zambijas ziemeļdaļā. Tikai nedaudz lejpus tās upē ietek tās labā krasta pieteka Langvebangu. Pamazām savanna upes krastos nomainās uz krūmājiem.
No 1500 m augstuma pie iztekas 350 km garumā upe krīt līdz 1100 m augstumam. Tālāk līdz pat Viktorijas ūdenskritumam upes līmenis mainās maz, tikai par 180 metriem. 30 km lejpus Langvebangu ietekas apkārtne kļūst līdzena, lietus sezonā tā lielā mērā var applūst. 80 kilometrus tālāk upē ietek Luandžinga, kas ar savām pietekām labi drenē lielu teritoriju rietumos. Augšpus tai upei no austrumu puses pievienojas arī Luenas upe.
Pēc Lilui pilsētas upe pagriežas uz dienvidaustrumiem. No austrumiem tajā turpina ietecēt daudzas mazas pietekas, bet tikmēr rietumos 240 km garumā līdz Kvando ietekai tai nav nevienas pietekas. Pēc Ngambes ūdenskrituma upe nelielu gabalu tek pa Namībijas teritoriju. Pēc Kvando ietekas upe tek austrumu virzienā. Tās straumes ātrums palēninās, upe tā tek, līdz sasniedz lielu pārrāvumu, kur atrodas Viktorijas ūdenskritums.
Vidustece
Viktorijas ūdenskritumu uzskata par robežu starp Zambezi augšteci un vidusteci. Lejpus tā upe turpina tecēt austrumu virzienā vēl apmēram 200 km garumā starp 200 - 250 m augstiem pauguriem, izgraužot 20 - 60 m augstas perpendikulāras bazalta sienas.
Tālāk upe ietek Karibas ūdenskrātuvē, kas izveidota 1959. gadā pēc Karibas HES izveides. Šī ūdenskrātuve ir viens no lielākajiem mākslīgajiem ezeriem pasaulē, bet Karibas HES nodrošina ar elektroenerģiju lielu daļu Zambijas un Zimbabves.
Pēc Karibas ūdenskrātuves upē ietek vēl divas lielas kreisā krasta pietekas - Luangva un Kafue. Luangvas ietekas vietā Zambezi sāk tecēt Mozambikas teritorijā.
Upes vidustece beidzas, kad tā ietek Kahora Basas ūdenskrātuvē, kas izveidota 1974. gadā pēc Kahora Basas HES celtniecības.
Lejtece
Zambezi deltas satelītuzņēmums
650 km garumā no Kahora Basas ūdenskrātuves līdz Indijas okeānam upe ir kuģojama, tomēr sausās sezonas laikā upē ir daudz sēkļu. Tas ir tāpēc, ka upei šeit ir plaša ieleja, tā tek pa līdzenumu. Upes platums ir no 5 līdz 8 kilometriem, tomēr 320 km no ietekas, Lupataaizā tā tek kanjonā, kas norobežots ar augstiem pauguriem. Tur upe ir tikai 200 m plata. Citur upes gultne ir smilšaina. Atsevišķos periodos, it īpaši lietus sezonā, dažas upes pietekas apvienojas vienā platā un ātrā ūdenstecē.
Apmēram 160 km attālumā no ietekas Indijas okeānā Zambezi saņem ūdeņus no Šires upes, kas iztek no Njasa ezera. Tuvojoties Indijas okeānam, upe sadalās daudzos zaros un veido plašu deltu. Ir četri galvenie zari. Tajos visos ir ļoti daudz smilšu sanešu.
