Osmaņu iebrukums Kaukāzā, 1918Kress fon Kresenšteins
Vācijas Kaukāza ekspedīcija bija militāra operācija no 1918. gada maija beigām līdz oktobra beigām, kurā Vācijas impērijas karaspēks nodrošināja jaundibinātās Gruzijas Demokrātiskās Republikas neatkarību un Vācijas ekonomiski-politiskās intereses reģionā.
1918. gada 27. aprīlī vācieši un osmaņi Konstantinopolē parakstīja slepenu vienošanos, ar kuru nupat neatkarību pasludinājušās Aizkaukāza Demokrātiskās Federatīvās Republikas centrālā un ziemeļu daļa nonāca Vācijas ietekmes zonā, kamēr dienvidu teritorijas palika osmaņiem. Vācija centās sev nodrošināt Gruzijas derīgos izrakteņus un Baku naftas laukus. 1918. gada 28. maija Poti līgums ar jaundibināto Gruzijas Demokrātisko Republiku deva oficiālu pamatu vācu karaspēka klātbūtnei Gruzijā, kas arī apņēmās saglabāt Krievijas impērijas laika likumus un privilēģijas, kas kopš 1817. gada nodrošināja vācu kolonistu dzīvi.
Sākotnējo kontingentu veidoja ap 3000 kareivju ģenerālmajora Frīdriha brīvkunga Kresa fon Kresenšteina vadībā, kurus no Krimas nogādāja Poti ostā. To veidoja galvenokārt Bavārijas karalistes karaspēks - Bavārijas 7. Kavalērijas brigādes, Bavārijas 29. Kājnieku pulka, 10. Trieciena bataljona, 1. Ložmetēju vienības un 176. Mortīru rotas kareivji.[1] Pirmās vienības drīz papildināja no Aizkaukāzā esošo 27 000 vācu karagūstekņu un vācu kolonistu vidus. Vēlāk uz Gruziju nosūtīja vēl divas divīzijas, palielinot kareivju skaitu līdz 19 000, kurus papildināja ap 10 000 atbrīvoto karagūstekņu un kolonistu.
Ekspedīcijas karaspēks ātri izvietoja garnizonus lielākajās pilsētās. 10. jūnijā notika vācu sadursme ar uzbrūkošajiem osmaņiem, kas noveda pie Vācijas un osmaņu diplomātiska konflikta. Uzbrukumi Gruzijai vairs neatkārtojās, osmaņiem koncentrējoties uz Baku. Vācu karaspēks gruzīniem palīdzēja jūnija vidū veikt Abhāzijas pakļaušanas operāciju. Ar 27. augusta Berlīnes papildvienošanos Padomju Krievija atzina Vācijas veikto Gruzijas neatkarības atzīšanu un tiesības uz Baku naftu. Vāciešu karaspēks devās uz Baku, taču viņus apsteidza osmaņu un azerbaidžāņu koalīcija, kas 15. septembrī iegāja šajā naftas ieguves centrā.
Tuvojoties Vācijas impērijas militārajai sakāvei, 1918. gada 21. oktobrī ekspedīcijas karaspēks saņēma pavēli doties mājās. Pēdējie Vācijas kareivji Poti ostu pameta 1918. gada decembrī.[1]
