Vera Holodnaja (krievu: Ве́ра Васи́льевна Холо́дная; dzimusi kā Vera Ļevčenko 1893. gada 5. augustā Poltavā, mirusi 1919. gada 16. februārī Odesā) bija ukraiņu aktrise, pirmā Krievijas mēmā kino zvaigzne.
Aktrises karjera
Savas neilgās karjeras laikā (1914—1919) Vera Holodnaja kļuva par slavenāko Krievijas kinoaktrisi 20. gadsimta sākumā.[1] Viņa filmējusies daudzās filmās (pēc dažādām aplēsēm no 50 līdz 80), no kurām līdz mūsdienām saglabājušās tikai piecas (un vēl trīs daļēji). Holodnaja filmējusies pie tādiem režisoriem kā Jevgeņijs Bauers, Pjotrs Čardiņins. Viņas partneri filmās bijuši Vitolds Polonskis, Vladimirs Maksimovs, Osips Runičs.
Holodnaja kļuva ļoti slavena ne tikai kā aktrise. Viņa bija kļuvusi par modes noteicēju, veidoja savu stilu, pati izdomāja jaunus tērpus.[2] Holodnajas popularitāte nemazinājās arī laikā, kad norisinājās 1917. gada Krievijas revolūcija un Krievijas pilsoņu karš. Viņas pāragrā nāve 1919. gadā no spāņu gripas tikai 25 gadu vecumā izraisīja baumas un dažādas leģendas. Uz atvadīšanās no aktrises katedrālē ieradās tūkstošiem cilvēku. Ceremonija tika nofilmēta, un 1919. gada martā dokumentālā filma tika rādīta kinoteātros.[1]
Piemiņa
Aleksandrs Vertinskis, Holodnajas ģimenes draugs, vēl aktrises dzīves laikā sarakstījis viņai veltītas dziesmas.
Veras Holodnajas dzīves epizodes izmantotas Ņikitas Mihalkova filmā "Mīlas verdzene" (1976). Tajā mēmā kino aktrisi, kuras prototips ir Holodnaja, attēlo Jeļena Soloveja.
2003. gadā Odesā iepretī mājai, kur nomira Vera Holodnaja, uzstādīts bronzas piemineklis. Odesā ir arī Veras Holodnajas vārdā nosaukts laukums.
Filmas, kas saglabājušās
- Анна Каренина (1914)
- Дети века (1915)
- Миражи (1916)
- Жизнь за жизнь (1916)
- Истерзанные души (1917)
- Молчи, грусть… молчи… (1918)
- Сказка любви дорогой (1918)
- Последнее танго (1918)
Atsauces
Ārējās saites
