Latvija. 17. gadsimts, Zviedru-poļu karš. Trīs drosmīgi pilsētnieki aizstāv Rīgu, ko ielenkusi zviedru armija, ģenerāļa Svensona vadībā. Vella kalpi neļauj rātskungiem ("pilsētas tēviem") pret labu atlīdzību atdot savu pilsētu un tās atslēgu ienaidniekam.
1621. gada augustā zviedru karaspēks karaļa Gustava II Ādolfa vadībā no jauna aplenca Rīgu. Zviedru karaspēka vienības komandēja arī pulkveži Gustavs Horns un Johans Baners.
Rīgas birģermeistars un Polijas karaļa Sigismunda III ieceltais burggrāfs Nikolajs Eke ar savu znotu Tomu Ramu vadīja Rīgas pilsētas aizsardzību, kurā aktīvi piedalījās arī melngalvji. Bet pēc Rīgas krišanas Ekem kā vecākajam birģermeistaram 1621. gada 25. septembrī bija pienākums pasniegt Zviedrijas karalim Gustavam Ādolfam Rīgas pilsētas atslēgas, kuras, apstiprinot pilsētas privilēģijas, karalis atdeva atpakaļ N. Ekem. Pētera baznīcas virsmācītājs Hermanis Samsons teica apsveikšanas sprediķi Zviedrijas karalim Gustavam II Ādolfam, kurš 1622. gadā iecēla Hermani Samsonu par Vidzemes superintendentu. 1626. gadā viņš izdeva "Deviņus izmeklētus un labi pamatotus raganu sprediķus" (Neun auserlesene und wohlgegründete Hexenpredigten). Par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru kļuva feldmaršals Jakobs Delagardijs.
Lietuvas dižkunigaitijas hetmanis Kristaps Radvils apturēja zviedru karaspēka uzbrukumu Vidzemē un Zemgalē, 1622. gada augustā tika noslēgts Jelgavas pamiers.
Sākotnēji bija plānots, ka filmai mūziku rakstīs Imants Kalniņš, bet kad filma jau bija samontēta, mūzika vēl nebija gatava. Pēdējā brīdī glāba Raimonds Pauls,[1][2] kas uzrakstīja mūziku piecās dienās.
Epizodē čigānietes lomā - dejotāja un horeogrāfe Aija Baumane.[3]
Filmā pēc Maskavas rīkojuma nedrīkstēja parādīties Polijas un Zviedrijas karogi un nedrīkstēja nosaukt konkrētu gadaskaitli. To īstenoja tā, ka pēc vārdiem "Tūkstoš seši simti ..." sekoja lielgabala šāviens.[6]