Veine Tanners (somu: Väinö Tanner; dzimis 1881. gada 12. martā, miris 1966. gada 19. aprīlī) bija somu politiķis — sociāldemokrāts un kooperācijas kustības darbinieks. Somijas premjerministrs no 1926. līdz 1927. gadam. Somijas ārlietu ministrs Ziemas kara laikā.
1899. gadā Tanners iestājās Somijas sociāldemokrātiskajā partijā.
1917. gadā bija Somijas Senāta Finanšu nodaļas vadītājs.
1918. gadā izcēlās Somijas pilsoņu karš, bet Veine Tanners tajā nepiedalījās, lai arī sarkano pusē bija iesaistīti daudzi citi sociāldemokrāti.
Pēc kara beigām Tanners izvirzījās par karā zaudētājas puses līderi un parlamentārisma aizstāvi (daļa labējo partiju vēlējās Somiju pārveidot par karalisti).
1926. gadā Veine Tanners kļuva par valsts premjerministru. Ironiski, bet kā virspavēlnieks pieņēma Somijas Baltās gvardes parādi par godu 10 gadiem kopš uzvaras pilsoņu karā.
Vēlāk Tanners bija finanšu ministrs (no 1937. līdz 1939. gadam), bet Ziemas kara laikā — ārlietu ministrs un deva lielu ieguldījumu "Ziemas kara gara" (Talvisodan henki — tautas vienotība) stiprināšanā. Pēc Ziemas kara PSRS ietekmē tika iecelts mazāk ietekmīgā tirdzniecības ministra amatā, kur darbojās līdz 1942. gadam. Pēc Turpinājuma kara un Otrā pasaules kara beigām 1946. gadā PSRS ietekmē kopā ar citiem politiķiem Tanners tika tiesāts kā "atbildīgais par karu". Notiesāts uz 5,5 gadiem ieslodzījumā. Amnestēts 1948. gadā. Arī būdams ieslodzījumā, saglabāja lielu autoritāti.
Ārējās saites
|
|---|
| | |
- slīprakstā — pagaidu premjerministri
|
|
