Valsts Rīgas Operetes teātris bija operetes teātris Latvijā, kas pastāvēja no 1963. līdz 1992. gadam. Operetē darbojās atsevišķas latviešu un krievu trupas.[1]
Vēsture
Teātra ēka uzbūvēta 1874. gadā. 1908. gadā tajā ierīkoja varietē teātri, 1914. gadā — kinoteātri, kurš tajā darbojās līdz 1944. gadam.[1]
Otrā pasaules kara beigās 1945. gada februārī Bruņinieku (Sarkanarmijas) ielā 10 Rīgā izveidoja Latvijas Arodbiedrību centrālās padomes Strādnieku teātri.
1946. gadā to pārdēvēja par Valsts Muzikālās komēdijas teātri, 1952. gadā ar J. Štrausa opereti "Sikspārnis" tika atklātas teātra jaunās telpas kādreizējā teātra "Kazino" ēkā Brīvības (Ļeņina) ielā 96 ar 800 skatītāju vietām.[2][3]
No 1963. līdz 1992. gadam tā nosaukums bija Valsts Rīgas Operetes teātris, no 1992. līdz 1996. gadam Rīgas Muzikālais teātris.[4] 1990. gadu sākumā pārbūvēja skatītāju zāli, izvietojot tajā galdiņus un samazinot vietu skaitu līdz 320. Tomēr radušās finanšu grūtības neizdevās atrisināt. 1994. gadā tika samazināti štati, bet 1996. gadā ar Kultūras ministrijas pavēli teātri likvidēja.[3] Pēc dažu gadu pamestības ēku Brīvības ielā pārņēma naktsklubs “La Rocca”, noslēdzot līgumu līdz 2024. gadam.[1] 2007. gadā ēka smagi cieta ugunsgrēkā.[5]
Atjaunošanas mēģinājumi
2006. gadā ar F. Lehāra operetes “Grāfs Luksemburgs” iestudējumu atkal atklāja Rīgas muzikālo teātri J. Kaijaka vadībā,[3] taču 2009. gada ekonomiskā krīze tā darbību apturēja.[6] Lai atjaunotu operetes izrādes, 2013. gadā tika dibināts Latvijas Operetes fonds. 2015. gadā notika pirmais Ikšķiles Starptautiskais Operetes festivāls,[7] pēc tam tie Ikšķilē turpinājās. 2022. gadā notika ceturtais festivāls.[8]
Jaunais Operetes teātris
2016. gadā tika izveidots nevalstisks “SIA Operetes teātris” ar 2022. gadā vairāk nekā 120 cilvēku trupu, ieskaitot tehniskos darbiniekus. Teātrim nav pastāvīgas vietas un tas īrē dažādas telpas, 2020. gados notiek sarunas par bijušā Ogres Tautas nama pārņemšanu.[9]
Galvenie režisori
Atsauces
