Voldemārs Luste (dzimis 1915. gada 6. novembrī Arhangeļskā, miris 1984. gada 8. septembrī Rīgā), Latvijā pazīstams ar pseidonīmu Valdis Klīvers,[1] bija latviešu izcelsmes padomju rakstnieks, prozaiķis un literatūrkritiķis.
Biogrāfija
Dzimis Arhangeļskā latviešu kara bēgļu ģimenē. 1919. gadā ar ģimeni atgriezās no bēgļu gaitām Liepājā. Mācījies pamatskolā, Liepājas Valsts ģimnāzijā, izstājās no pēdējās klases. Izglītojies pašmācībā. Pirmā literārā publikācija – tēlojums "Bezdarbnieka jaungada nakts" tika publicēts 1934. gada 14. janvārī Liepājas laikrakstā "Strādnieku Avīze".
1943. gadā nokļuva Salaspils koncentrācijas nometnē. Pēc kara, no 1945. līdz 1948. gadam, bija laikraksta "Cīņa" literārais līdzstrādnieks. Kopš 1946. gada bija Rakstnieku savienības biedrs. Viņa darbi un viņa darbu recenzijas regulāri tika publicētas Literatūras un mākslas sabiedriski politiskajā žurnālā "Karogs".
Miris 1984. gada 8. septembrī Rīgā, apbedīts Raiņa kapos.[2]
Daiļrade
Valdis Klīvers bija īsu stāstu un tēlojumu autors, kuros okupācijas varai glaimojošos toņos attēlota "padomju cilvēka" dzīve okupētajā Latvijā.
Darbi apkopoti vairākos krājumos:
- "Traktoru stacijas mazā saimniece" (1949)
- "Bīstamie sēkļi" (1956)
- "Cilvēki un garāmgājēji: stāsti un noveles" (1961)
- "Upe maina gultni" (1963)
- "Sirdsapziņa spogulī" (1965)
- "Rūgtais vīns" (1967)
- "Kamēr saule pie debesīm: stāsti" (1977)
Krievu valodā tulkota stāstu izlase "Upe maina gultni". Klīvera darbi iekļauti arī citās padomju okupācijas laika latviešu stāstu izlasēs krievu valodā.
Atsauces
