Urīna veidošanās norit nieru pamatvienībās — nefronos. Process sastāv no filtrācijas, reabsorbcijas un sekrēcijas dažādās nefronu daļās. Urīna veidošanās sākas ar asins plazmas filtrāciju caur kapilāru membrānām kapilāru kamoliņā un tās kapsulā. Caur membrānu porām iziet gandrīz visa asins plazma, izņemot olbaltumus ar lielu nosacīto molekulāro masu un vielas, kas ir saistītas ar šiem olbaltumiem, un arī lipīdus. Diennaktī pieaugušam cilvēkam filtrējas no 100[2] līdz 170[3] litriem pirmurīna (plazmas, primārā urīna), no kuriem urīna veidā izdalās vidēji tikai 1,5 litrs.[4]
Urīns no urīnpūšļa, kur tas uzkrājas, tiek izvadīts caur urīnizvadkanālu. Cilvēks vidēji dienā izvada no 0,8 līdz 1,5 litriem urīna.[1]
Pārmērīgu urīna izvadīšanu (vairāk nekā 2,5 litri dienā) sauc par poliūriju, savukārt urīna neizdalīšanos (mazāk nekā 100 ml dienā) sauc par anūriju. Ja izvada mazāk nekā 400–500 ml dienā, tad tā ir oligūrija. Biežu urinēšanu sauc par pollakiūriju.
