Ukrainas Pareizticīgā baznīca

Ukrainas Pareizticīgo baznīcas ģerbonis

Ukrainas Pareizticīgās baznīcas galvenā katedrāleː Svētā Miķeļa Zeltkupolu klosteris Kijivā.

Ukrainas Pareizticīgā baznīca, kā arī Ukrainas Svētākā baznīca (ukraiņu: Православна церква України, Святіша церква України) ir daļēji atzīta neatkarīga pareizticīgā baznīca Ukrainā. Pašreizējais galva ir Kijivas metropolīts Epifānijs (Dumenko).^[1]

Baznīcu izveidoja 2019. gada 5. janvārī, apvienojoties divām iepriekš neatzītām un nekanoniskām baznīcām — Kijivas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgajai baznīcai un Ukrainas autokefālajai Pareizticīgajai baznīcai -, kā arī pārejot diviem Maskavas patriarhāta bīskapiem. Iepriekš neatzītais Kijivas patriarhs Filarets (Deņisenko), kas sākot ar 1990. gadiem bija aktīvi cīnījies par Ukrainas baznīcas neatkarību, kaut gan sākotnēji atzina jaunizveidoto Ukrainas baznīcu, vēlāk paziņoja par savu iziešanu no tās sastāva un Kijivas patriarhāta atjaunošanu.

2019. gadā Konstantinopoles baznīcas sinode atcēla 1686. gada lēmumu, ar kuru Kijivas metropolija tika nodota Maskavijai.^[2] 2019. gada 5. janvārī Konstantinopoles patriarhāts oficiāli paziņoja par jaunas baznīcas izveidošanu un atzina Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību.^[3] Krievu Pareizticīgā baznīca atzina Konstantinopoles patriarha rīcību par nekanonisku un pārtrauca eiharistisko sadraudzību ar Konstantinopoles Pareizticīgo baznīcu.^[4]

No 15 autokefālajām pareizticīgajām baznīcām Ukrainas Pareizticīgo baznīcu šobrīd ir atzinušas četras: Grieķijas Pareizticīgā baznīca (2019. gada oktobrī), Aleksandrijas Pareizticīgā baznīca (2019. gada novembrī), kā arī daļa Kipras Pareizticīgās baznīcas bīskapu, tai skaitā Kipras arhibīskaps. Ar baznīcām un bīskapiem, kas atzina Ukrainas Pareizticīgo baznīcu, Krievu Pareizticīgā baznīca pārtrauca eiharistisko sadraudzību. Citas autokefālās pareizticīgās baznīcas pašlaik nav atzinušas ne tikai Ukrainas baznīcas autokefāliju, bet arī tās sakramentus, un joprojām aizliedz šīs baznīcas locekļiem piedalīties savos dievkalpojumos un sakramentos.

2023. gada 24. maijā Bīskapu padome nolēma pāriet uz Jūlija kalendāru ar 2023. gada 1. septembri, kas cita starpā nozīmē Ziemsvētku svinēšanu 25. decembrī.^[5][6][7]

Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgo baznīca

Sakarā ar Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgo baznīcas Sinode 2022. gada 27. maijā pieņēma paziņojumu par Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara nosodījumu un apliecināja, ka nepiekrīt Maskavas patriarha Kirila nostājai. Sinode pieņēma papildinājumus un labojumus Statūtos par Ukrainas Pareizticīgās baznīcas (Maskavas patriarhāta) pārvaldi, kas liecina par Ukrainas Pareizticīgās baznīcas (Maskavas patriarhāta) pilnīgu patstāvību un neatkarību.^[8]

Atsauces

1. «Ukrainā izveidota neatkarīga pareizticīgā baznīca un ievēlēts tās vadītājs». delfi.lv. Skatīts: 2019. gada 19. marts.
2. «Atzīst Ukrainas pareizticīgo baznīcas neatkarību». Latvijas Avīze. Skatīts: 2019. gada 19. marts.
3. «Nostiprināta nesen izveidotās Ukrainas Pareizticīgo baznīcas neatkarība no Krievijas». lsm.lv. Skatīts: 2019. gada 19. marts.
4. «Konstantinopoles patriarhāts atzīst Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarību». diena.lv. Skatīts: 2019. gada 19. marts.
5. «Orthodox Church of Ukraine to switch to Revised Julian calendar, celebrate Christmas on Dec. 25». Kyiv Independent (angļu). 2023-05-24. Skatīts: 2023-05-24.
6. «OCU switches to a new calendar». Istorychna Pravda (Ukrainian). 2023. gada 24. maijs. Skatīts: 2023. gada 24. maijs.
7. Радіо Свобода. «ПЦУ схвалила перехід на новий календар: Різдво – 25 грудня». Радіо Свобода, 2023-05-24. Skatīts: 2023-05-24.
8. Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgā baznīca paziņo par neatkarību lsm.lv 2022. gada 27. maijā

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ukrainas Pareizticīgā baznīca.